Darba devēji meklē palīdzību, risinot neierastas situācijas

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) visā Latvijā sniegusi jau vairāk nekā 540 bezmaksas konsultāciju darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. Līdzās jau ikdienišķiem jautājumiem, piemēram, par darba laika organizēšanu, darba aizsardzības prasībām konkrētā nozarē un citām tradicionālām tēmām uzņēmumu un iestāžu vadītāji jautājuši arī par visai neierastām situācijām attiecībās ar darbiniekiem.

Kā portālam «Apollo» pastāstīja LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne, piemēram, kāds darba devējs vēlējies noskaidrot, vai iespējams uzteikt darbu, ja darbinieks regulāri lieto necenzētus izteicienus un aizvaino kolēģus.

Visvairāk konsultāciju šā gada pirmajā ceturksnī snieguši Rīgas un Rīgas reģiona konsultāciju centra darbinieki - gandrīz 140 konsultāciju.

LDDK eksperti atzīst, ka darba devēji visā Latvijā arvien biežāk cenšas atrisināt neskaidros jautājumus, meklējot kvalificētu speciālistu palīdzību, nevis paļaujoties uz pašu izpratni un riskējot piedzīvot nepatikšanas, ja personiskā izpratne nesakrīt ar likumdošanā paredzēto.

Eksperti arī atzīst, ka arvien biežāk darba devēji palīdzību meklē, lai risinātu neierastas situācijas, kurās nav skaidri saprotams, kādas ir darba devēju un darbinieku tiesības un iespējas risināt kādu problēmu.
Neikdienišķa situācija izveidojusies kādā Latgales reģiona šūšanas uzņēmumā, kur darbiniekiem tiek maksāta alga par padarīto darba apjomu (tā dēvētā akordalga). LDDK Latgales konsultāciju centra eksperts Egils Gribačenoks pastāstīja: «Kā izrādās, vairāki uzņēmuma darbinieki nevar izpildīt noteikto normu, lai saņemtu minimālo atalgojumu, tādēļ Valsts darba inspekcija likusi darba devējam piemaksāt starpību līdz minimālajai darba algai un sodījusi darba devēju. Tas uzņēmumā veicinājis nelabvēlīga mikroklimata veidošanos, jo nodarbinātajiem, kuri parasti izpilda normu, trūkst motivācijas tikpat produktīvi strādāt arī turpmāk. Konkrētajā gadījumā darba devējs var meklēt taisnīgumu tiesā, taču racionāls risinājums būtu - detalizēti izstrādāta darba normēšanas metodoloģija.»

Darba tiesībās patlaban aktuālākie jautājumi visos reģionos skar atvaļinājumu grafiku sastādīšanu un atvaļinājumu piešķiršanu. Uzņēmēji arī interesējas, kā rīkoties gadījumos, kad nepieciešams maksāt par virsstundām, un kā pareizi aprēķināt piemaksas. Tāpat eksperti bieži skaidro, kā pareizi reģistrēt un izmeklēt nelaimes gadījumus darba vietā.

Daudzviet vērojama arī tendence, ka uzņēmēji spiesti uzteikt darbu pēc izdarītiem pārkāpumiem, prettiesiskām darbībām, kā arī par atrašanos darbā apreibinošu vielu ietekmē. Šādās situācijās, lai izbēgtu no iespējamās tiesvedības, darba devēji jautā, kāda procedūra jāievēro un kādi dokumenti jāsagatavo. Darba devējiem aktuāls ir arī jautājums par tiem darbiniekiem, kuru kvalifikācijas celšanā tiek ieguldīti finansiālie līdzekļi, bet darbinieks pēc kvalifikācijas paaugstināšanas atrod labāk apmaksātu darbu un vēlas uzteikt pašreizējo, informēja Alksne.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu