Dombrovskis: Parādos slīgstošajām Eiropas nācijām nevajadzētu izvairīties no taupības pasākumiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Parādos slīgstošajām Eiropas nācijām nevajadzētu izmantot ekonomisko recesiju kā ieganstu, lai izvairītos no taupības pasākumiem, pretējā gadījumā reģiona atlabšana no parādu krīzes būs apgrūtināta, norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).

«Ir svarīgi veikt konsolidācijas pasākumus, ja ir redzams, ka tādi ir nepieciešami, tad tas ir jādara ātri, izlēmīgi un lielākā daļa pasākumu jāveic krīzes laikā,» intervijā ziņu dienestam «Bloomberg» sacīja Dombrovskis.

«Bloomberg» atgādina, ka Latvija krīzes pārvarēšanai veica sāpīgus taupības pasākumus, kas ir atmaksājušies, Rīgai panākot budžeta deficīta samazināšanos un ekonomikas atgriešanos pie izaugsmes.

Tikmēr vēlēšanu iznākumi Grieķijā un Francijā radījuši bažas, vēlētājiem izvēloties kandidātus, kas iestājas pret taupības pasākumiem. Turklāt Grieķijas vēlēšanu rezultāti radījuši minējumus, ka Eiropas parādos visvairāk slīgstošā nācija varētu pat izstāties no eirozonas, raksta «Bloomberg».

«Taupības pasākumi pavisam noteikti nekad nav populārs jautājums, bet šajā gadījumā īstais jautājums ir - vai ir iespējamas reālas alternatīvas,» norādīja Dombrovskis.

«Protams, valsts var paziņot, ka tai nepatīk taupības pasākumi, bet pirmais jautājums, kas tām ir jāuzdod, kas finansēs budžeta deficītu. Finanšu tirgiem pašlaik nav noskaņojums finansēt lielus deficītus,» sacīja premjerministrs.

Attiecībā uz Vācijā un Grieķijā izskanējušajiem aicinājumiem ierobežot taupības pasākumus, tā vietā izvēloties ekonomikas stimulēšanas stratēģijas, Dombrovskis norādīja, ka iepriekš valstis, kas mēģinājušas atlikt taupības pasākumu ieviešanu un paļāvušās uz deficītu tēriņu segšanai, piedzīvojušas tikai vēl dziļāku ekonomisko recesiju.

«Ja ES nodrošinās palīdzību Grieķijai un citām valstīm, tā noteikti gribētu redzēt realizējamu un ātru plānu, kā šīs valstis atjaunos ilgtspējīgas finanses. Neviens nevēlas bērt naudu bezdibenī,» sacīja premjers.

«Bloomberg» norāda, ka Latvijas ekonomika pēc 2008.-2009.gadā piedzīvotās smagās lejupslīdes veiksmīgi atlabst, pagājušā gada pēdējā ceturksnī uzrādot pieaugumu 5,7% apmērā.

Dombrovskis prognozē, ka šā gada pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsme būs aptuveni tādā pašā līmenī, bet visa 2012.gada ekonomikas pieaugums krietni pārsniegs valdības prognozētos 2%.

Komentējot starptautiskās kredītreitingu aģentūras «Standard&Poor’s» šomēnes veikto Latvijas kredītreitingu paaugstināšanu, Latvijas ministru prezidents norādīja, ka Latvijai piemērotais reitings ir pārāk zems.

«Ja mēs salīdzinām ar [Latvijas parādzīmju] novērtējumu finanšu tirgos, izskatās, ka mēs vēl joprojām esam novērtēti krietni par zemu, līdz ar to es sagaidu, ka mūsu kredītreitings šogad palielināsies vēl vairāk,» sacīja Dombrovskis.

Latvija februārī pārdeva valsts parādzīmes viena miljarda ASV dolāru vērtībā ar procentu likmi 5,375%, liecina «Bloomberg» apkopotie dati.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu