Uzņemsies budžeta virssaistības 256 miljonu latu apmērā

Lielākais virssaistību apjoms paredzēts nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai, transporta sistēmas attīstībai un daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kā arī zinātnes un inovāciju atbalsta aktivitātēm.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktores Diānas Rancānes šodien preses konferencē teiktā, aptuveni 50% finansējuma attiecas uz Latgales attīstību, 30% - jauniešu nodarbinātību, bet pārējie - uz ceļiem, ūdenssaimniecību, veselības sektoru. Tiek sagaidīts, ka, īstenojot pasākumus Latgales attīstībai, būs jūtams pastarpināts efekts arī uz jauniešu nodarbinātību.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs virssaistību summa nedrīkst pārsniegt 61,96 miljonus latu, Satiksmes ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs - 58,93 miljonus latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs - 54,61 miljonu latu, Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs - 44,06 miljonus latu, Labklājības ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs - 24,58 miljonus latu, Veselības ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs - 12,1 miljonu latu.

Pēc nedēļas valdība vēl izlems, vai paredzēt papildu virssaistības 18 miljonu latu apmērā VARAM pārziņā esošajai aktivitātei lielo pilsētu attīstībai. VARAM norādīja, ka par patlaban FM piedāvātajiem 11 miljoniem latu varēs īstenot projektus tikai Latgalē, taču tur projektus ieviest ir vissarežģītāk, kamēr esot vairākas citas pilsētas, kurās projekti jau gatavi īstenošanai. VARAM savu sākotnējo pieprasījumu samazinājusi no 44 miljoniem latu līdz 29 miljoniem latu. Tomēr FM norādīja uz nepieciešamību risināt Latgales reģiona problēmas.

Pēc nedēļas valdībai arī būs jāizlemj, vai atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu patlaban augstas pievienotās vērtības investīciju aktivitātei paredzētos 2,5 miljonus latu novirzīt pašvaldībās organizētām apmācībām, prioritāri - jaunieši apmācībām.

FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards šodien žurnālistiem skaidroja, ka lielāks projektu apjoms tiek paredzēts, nodrošinoties gadījumam, ja būs projekti, ko nevarēs īstenot. Tādējādi vadības rīcībā būs korekcijas rīks, ar kuru pakāpeniski trīs līdz četru gadu laikā varēs amortizēt iespējamu nepilnīgu fondu apguvi.

Rancāne informēja, ka FM lielāko risku saskata ar uzņēmējdarbību saistītajās aktivitātēs, tostarp īpaši atbalstāmo teritoriju, jauno produktu ieviešanas, augstas pievienotās vērtības investīciju aktivitātēs. Finansējums varētu atbrīvoties gan tādos gadījumos, kad projekti tiek īstenoti neatbilstoši normatīvajam regulējumam un tādējādi varētu neiegūt ES līdzfinansējumu, gan arī gadījos, kad uzņēmumi atsakās no tiem, jo nevar atrast nepieciešamo finansējumu.

Viņa informēja, ka šogad virssaistību apmērs sasniedz aptuveni 8% no kopējā finansējuma. Iepriekšējā periodā uzņemtās virssaistības sasniedza 12%, taču reāli izmantoti 7% līdz 8%. Līdz ar to pašreizējo piedāvājumu FM uzskata par optimālu. Projekti parasti ilgst divus līdz trīs gadus, tādēļ ministrijas ieskatā saistības jāuzņemas jau tagad.

Virssaistības tiks nodrošinātas no bāzes izdevumos 2013.-2015.gadam plānotā valsts budžeta finansējuma, tostarp nesadalītā finansējuma ES politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro FM, 2004.-2006.gada ES fondu projektu plānošanas periodā Latvija jau izmantoja iespēju uzņemties virssaistības ar mērķi saņemt no Eiropas Komisijas (EK) 100% pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Iepriekšējā plānošanas periodā virssaistības izmantoja arī lielākā daļa citu ES dalībvalstu. Izņēmums bija Somija, Igaunija, Dānija. Lielākā daļa dalībvalstu izmanto virssaistību iespējas arī 2007.-2013.gada plānošanas periodā, izņemot Igauniju un Dāniju.

Patlaban jau ir uzņemtas virssaistības 21,8 miljonu latu apmērā, kas veido ap 0,6% no kopējā ES fondu finansējuma. Tās attiecas uz tādām aktivitātēm kā nodarbinātības veicināšanas pasākumi, jaunu produktu ieviešana ražošanā un augstas pievienotās vērtības investīciju projekti. Papildu virssaistību apmērs ir 234,4 miljoni latu.

Ņemot vērā, ka EK regulējums patlaban neparedz elastību deklarētos izdevumus izlīdzināt katras darbības programmas prioritāšu līmenī, pastāv risks, ka kādā no prioritātēm ES fondu piešķīrums netiks apgūts pilnā apmērā, ja vien katrā no prioritātēm netiks uzņemtas virssaistības noteiktā apjomā, norāda FM.

Galvenie kritēriji virssaistību noteikšanai ir Latgales reģiona rīcības plānā 2012.-2013.gadam noteikto pasākumu ieviešana, EK iniciatīvas par jauniešu nodarbinātību ieviešana, valdības pieņemtie lēmumi par papildus finansējuma nodrošināšanu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, ievērojams lauzto līgumu apjoms aktivitātes ietvaros.

Pieņemot, ka lauztie līgumi nosedz uzņemtās virssaistības pilnā apmērā, tiek prognozēts, ka tās neietekmēs plānotos valsts budžeta izdevumus, kā arī valsts budžeta bilanci 2013.-2015.gadā.

Pieņemot, ka lauztie līgumi nosedz virssaistības 50% apmērā un pilnībā tiks apgūti 2013.-2015.gadā bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, tās varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012.gadā par aptuveni 6,8 miljoniem latu, 2013.gadā - par 48 miljoniem latu, 2014.gadā - par 51,6 miljoniem latu, 2015.gadā - par 21,8 miljoniem latu, kas savukārt pasliktinātu valsts budžeta bilanci 2013.gadā par 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014.gadā - par 0,3% no IKP, 2015.gadā - par 0,1% no IKP.

Pieņemot pesimistiskāko scenāriju, ka patlaban īstenošanā esošie un plānie projekti tiks īstenoti ļoti veiksmīgi un lauzto līgumu apjoms nosegs virssaistības tikai 20% apmērā, kā arī pilnībā tiks apgūti 2013.-2015.gadā bāzes izdevumos plānotie izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, virssaistības varētu palielināt valsts budžeta izdevumus 2012.-2015.gadā par 205 miljoniem latu, kas savukārt pasliktinātu valsts budžeta bilanci 2013.gadā par 0,5% no IKP, 2014.gadā - par 0,5% no IKP, bet 2015.gadā - par 0,2% no IKP.