«Rīgas kinostudija» prasa tiesisko aizsardzību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reinis Oliņš/Apollo

elgavas tiesa pēc nekustamo īpašumu apsaimniekotājkompānijas AS «Rīgas kinostudija» pieteikuma ierosinājusi tās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts.

Pēc Latvijas tiesu sistēmas datiem, tiesnese Nellija Paņkiva lietu vēl nav izskatījusi. Arī tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem «Rīgas kinostudija» reģistrēta 1991.gada 19.septembrī, tās valdes priekšsēdētājs ir Vents Horsts, bet padomes priekšsēdētāja - Ieva Romanova, savukārt padomē darbojas Jolanta Treile, Armands Liberts, Ieva Krūmiņa un Rinalds Bērziņš.

2010.gadā «Rīgas kinostudijas» apgrozījums bijis 353 156 lati, peļņa - 33 720 lati un sabiedrība nodarbinājusi 28 cilvēkus. Gadu iepriekš - 2009.gadā - sabiedrības apgrozījums bijis 492 523 lati, taču gads noslēgts ar 126 348 latu zaudējumiem, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Rīgas kinostudija ir vecākā filmu studija Latvijā. Uzņēmums nodarbojas ar šīs ēkas apsaimniekošanu.

Kinostudijas agrākie nosaukumi bija Rīgas Mākslas filmu studija, Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija. Padomju gados kinostudija vēsturiski izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu, kas ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam.

1990.gada aprīlī Rīgas kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs - to sadalīja, izveidojot sešas vienības - «Rīgas kinostudiju» kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un piecas atsevišķas mazas radošās studijas - filmu studiju «AL KO», piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju «Dekrim», filmu studiju «Trīs», zīmēto un leļļu animācijas studiju «Dauka» un «Rīgas dokumentālo filmu studiju».

Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Noslēdzoties kinostudijas privatizācijas procesam, 1997.gadā valsts īpašumā saglabāja 31,3% akciju, bet patlaban Latvijas valstij pieder 24,1% «Rīgas kinostudijas» akciju, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

«Rīgas kinostudijā» glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu