Daugaviņš: Kauns rādīties acīs

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Kaspars Daugaviņš pēc mača ar Zviedrijas valstsvienību sarunā ar «Apollo» sacīja, ka šī gada pasaules čempionātā bijušas gan labas, gan sliktas epizodes.

- Kaspar, pēdējās trijās spēlēs nav gūti vārti. Kas notika? Latvijas hokeja vēsturē tā nav bijis.
- Meistarības nav, jauni puiši, visi skrien un grib cīnīties, bet ar hokeja spēlēšanu jāpieliek visiem. Daudzas labas lietas šeit ieraudzījām, cīņasspars bija, man patika kā cīnījāmies. Goli nāks, nākamgad zināsim, kā spēlēt.

- Kur notika lūzums? Čempionāta pirmajās spēlēs ar uzbrukumu problēmas nebija, bet pēdējie trīs mači...
- Varbūt vaina arī galvās, atbildības sajūta ir liela, jo uzvarējām Itāliju un Vāciju, bija sajūta, ka varam. Atbildības nasta par lielu, gribējās izdarīt vairāk, nekā varam. Kļūdījāmies. Vajadzēja vēsākas rokas, nevis nūju stingri turēt tajās.

- Kā vērtē Kobas Jasa rīcību, kad viņš metās virsū Ērikam Karlsonam?
- Koba ir Koba, tajā brīdī zaudējām ar 0:3, un tā bija spēles epizode, emocijas. Jā, varbūt iemestu vienus vārtus, bet tas neatnestu mums uzvaru un Koba ar viņu jau mača laikā sāka «kasīties». Pēc noraidījuma iznāca no soliņa un iedeva «bietē». Eiropā ir citi noteikumi, bet piekrītu, ka arī zviedram bija jādod noraidījums, jo viņš tomēr piedalījās kautiņā.

- Kā jūtas tava kāja un lauztais pirksts?
- Uz trešo periodu narkozi jau vairs nejutu. Iešpricēja pirms zābaka uzvilkšanas un nejutu neko, bet, kad narkoze vairs nav jūtama, tad ļoti sāp.

- Kādu atzīmi komandai liktu par šo čempionātu desmit baļļu sistēmā?
- Atzīmi? Desmit ballēs dotu... par cīņassparu vajadzētu medaļu iedot, par spēli – esam kaut kur tabulas otrajā galā. Ja visu saliktu kopā, vajadzētu būt ceturtdaļfinālā. Atzīme jāliek - pieci. Esam astotnieka komanda, bet lejasgalā. Trīs spēlēs bez vārtiem prasītos pēc divnieka, bet par cīņassparu ir jāliek kaut kas vairāk. Nevajag meklēt vainīgos, jāskatās, kā mēs varam uzlabot savu spēli.

- Kā līdzjutējiem sagremot un norīt šīs pēdējās neveiksmes? Viņi jūs nesapratīs.
- Arī mums nav viegli, paši to saprotam, nepatīkami. Norakām sev visu, nebūs patīkami ne mums, ne līdzjutējiem. Viņi mūs atbalsta, bet ,neredzot nevienu golu, hokejs nav interesants. Nevienam nav patīkami uz mājām braukt ar šādu rezultātu, ne tikai fanu, bet arī draugu un vecāku klātbūtnē nebija patīkami šādi zaudēt. Kauns rādīties acīs. Tas ir jāpārdzīvo un jāmācās. Bet uzvarētāju raksturs ir komandā. Cerams, ka Nolanu atstās izlasē un viņš varēs labot mūsu kļūdas. Ir jābūt nākotnē labāk, nāk pieredze un izlasē nāk jauni spēlētāji. Vismaz tas priecē.

- Juti gandarījumu no Ziemeļamerikas braukt uz izlasi?
Es vienmēr esmu teicis, ka augot vēlējos spēlēt izlasē un tagad, spēlējot lielo hokeju, allaž gribu spēlēt valstsvienībā. Gribas un patīk, braucu palīdzēt ar lielāko prieku. Cīnos, bet, cik sanāk, tik sanāk.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu