Dombrovskis skaidro, kāpēc tiek samazināti nodokļi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Nodokļu samazināšanas pasākumi tiek sākti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu inflācijas pieauguma dēļ, šorīt telekompānijā LNT atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Politiķis cer, ka PVN samazināšana par vienu procentpunktu ļaus samazināt inflāciju par 0,5 procentpunktiem. Ja inflāciju nekontrolē, tai ir tendence ļoti ātri iziet ārpus rāmjiem, izteicās premjers.

Dombrovskis joprojām nenosauca konkrētus mehānismus, kā pašvaldībām tiks kompensēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums, taču viens no reālākajiem variantiem ir IIN sadalījuma proporcijas maiņa. Tas gan vēl esot debašu jautājums, jo esot atkarīgs no tā, kā tiks nolemts mainīt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu un atvieglojumus par apgādājamām personām.

Ministru prezidents atzīmēja, ka plānotās nodokļu izmaiņas principā atbalsta arī starptautiskie aizdevēji. Viņiem ir svarīgi, lai Latvija iekļaujas finanšu disciplīnas rāmjos, un Latvija tajos iekļaujoties. Mūsu valsts šogad sasniegšot 2,1% budžeta deficītu, bet nākamgad - 1,4%.

Kā ziņots, PVN likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, bet IIN likme par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - tiks samazināta no nākamā gada 1.janvāra, paredz otrdien valdībā atbalstītie likumu grozījumi.

Grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. Paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas, skaidro likuma grozījumu autors Finanšu ministrija (FM).

FM aprēķini rāda, ka 2013.gadā, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki. Šim aprēķinam par pamatu ņemti IIN ieņēmumi no darba un citiem ienākumiem, neņemot vērā IIN ieņēmumus no kapitāla ienākumiem.

2014.gadā samazinātās IIN likmes dēļ valsts budžeta ieņēmumi būs kopumā par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki, prognozē FM.

Savukārt PVN likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1.jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu. Tomēr FM sagaida, ka šā gada budžeta likumā apstiprinātais ieņēmumu plāns tiks izpildīts, ko nodrošina sasniegtā pārpilde gada pirmajā ceturksnī. Aprēķinos iekļautas prognozējamās patēriņa pozitīvās izmaiņas, norāda FM.

Ministrija skaidro, ka likuma par PVN grozījumu mērķis ir samazināt PVN standartlikmi, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem.

Patlaban Lietuvā PVN standartlikme ir 21%, Igaunijā - 20%.

FM norāda, ka prognozējams patēriņa pieaugums šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados, līdz ar to varētu palielināties ieņēmumi valsts budžetā, kas daļēji kompensētu ar PVN standartlikmes samazināšanu saistīto potenciālo ieņēmumu samazinājumu.

FM arī atzīmē, ka PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.

Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu