Latgales pedagogi kritizē izglītības finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam»

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifonova/Leta

Izglītības finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» laukos ir pilnībā izgāzies, tā Ludzā notikušajā diskusijā «Pedagogu konkurētspējas attīstības scenāriji» secinājuši Latgales pedagogi.

Kā pastāstīja Ludzas novada domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes nodaļas vadītāja Sarmīte Gutāne, minētais modelis faktiski veicina mazo lauku skolu, kurās ir neliels skolēnu skaits, slēgšanas procesu, jo pēc šāda principa piešķirtais finansējums nevar nodrošināt mazo skolu pastāvēšanu. Ja vēl novadā ir vismaz dažas lielās skolas, tad, nedaudz pārdalot līdzekļus, galus vēl kaut kā varot savilkt, pretējā gadījumā esot pavisam bēdīgi. Nevienam arī neesot noslēpums, ka pēc skolas slēgšanas attiecīgās apdzīvotās vietas pastāvēšana tiek nopietni apdraudēta.

Neapmierinātību diskusijas gaitā ar izglītības ministru Robertu Ķīli pedagogi pauduši arī par niecīgajām algām, kas ir 335 lati par likmi pirms nodokļu nomaksas vispārizglītojošajās skolās un 275 lati par likmi - pirmsskolas izglītības iestādēs, interešu izglītības iestādās un izglītības iestādēs ar profesionālo ievirzi. Ja pedagogiem netikšot palielināta darba alga, viņi esot gatavi piedalīties arodbiedrības rīkotajās protesta akcijās.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka, neskatoties uz mācību iestāžu optimizācijas procesu, pedagogi, piedaloties dažādos projektos, ir cēluši savu konkurētspēju, iegūstot otru specialitāti. Diskusijas dalībnieki uzsvēra arī to, ka būtu nepieciešams ieviest izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas ļautu mazo lauku skolu pedagogiem pasniegt vairākus radniecīgus priekšmetus arī bez attiecīgā sertifikāta, kā arī piešķirt mācību iestādēm lielāku autonomiju.

Pārrunāta diskusijas gaitā tika arī ideja par 40 stundu darba nedēļas ieviešanu. Pedagogi šo ideju visumā atbalstīja. Kopumā diskusija starp Latgales pedagogiem un izglītības ministru aizritējusi labvēlīgā gaisotnē. Tajā piedalījās aptuveni 250 pedagogu no visas Latgales.

Ludzā Ķīlis arī apmeklēja Ludzas 2.vidusskolu, kur iepazinās ar jauno aprīkojumu saņēmušajiem dabas zinību kabinetiem, jauno sporta halli un pirmskolas izglītības iestādi «Pasaciņa», kur iepazinās ar tās materiālo nodrošinājumu un bija patīkami pārsteigts, ka arī šādās no galvaspilsētas visai attālās vietās ir tik labas mācību iestādes.

Kopumā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» paredzētas septiņas diskusijas. Bez Ludzas šādas diskusijas jau ir notikušas arī Rīgā, Dobelē un Liepājā. Nākamās diskusijas paredzētas Alūksnē, Tukumā un, diskusiju ciklam noslēdzoties, Rīgā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu