Latvija vakar Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Padomes neformālajā sanāksmē pieminēta kā pozitīvais piemērs fiskālās disciplīnas ievērošanai ekonomiskās krīzes laikā, pēc samita sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
ES līderu samitā Latviju min kā pozitīvo piemēru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvija izskanēja kā pozitīvais piemērs, uzsverot, ka pašlaik spēcīgāko izaugsmi demonstrē tās valstis, kas krīzes laikā ievērojušas stingru fiskālo disciplīnu, bet Latvija jau otro ceturksni pēc kārtas ir straujāk augošā ES ekonomika. Tāpat valstu līderi sarunās vairākkārt uzsvēra, ka nodokļu samazināšana ir viena no būtiskajām iespējām stimulēt ekonomikas attīstību,» norādīja valdības vadītājs.
Pēc Dombrovska teiktā, sanāksmes galvenais mērķis bija meklēt jaunas iespējas Eiropas izaugsmes veicināšanai un ir panākta vienošanās fokusēt uzmanību trīs svarīgākajos virzienos - mobilizēt ES politikas atbalstu izaugsmei, tostarp arī noņemot dažādas barjeras, kas traucē īstenot pilnu ES iekšējā tirgus potenciālu, aktīvāk atbalstīt investīciju piesaisti dalībvalstu ekonomiku attīstībai un atbalstīt jaunu darba vietu veidošanos, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
ES valstu līderiem, tostarp Ministru prezidentam Dombrovskim, šī bija pirmā oficiālā iespēja tikties ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Dombrovskis jauno Francijas prezidentu apsveica ar panākumiem vēlēšanās, kā arī īsi apsprieda pašreizējo situāciju eirozonā.
LETA jau ziņoja, ka ES prezidents Hermans van Rompejs pēc neformālā samita ceturtdien pavēstīja, ka ES līderi vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā, taču uzsvēra, ka tai ir jāpilda savi solījumi veikt reformas. «Mēs vēlamies Grieķijas palikšanu eirozonā, vienlaikus pildot savus pienākumus,» norādīja van Rompejs.
Pēc viņa teiktā, visi ES līderi «pilnībā apzinās ievērojamos pūliņus, kurus jau pielikuši Grieķijas pilsoņi», un solīja nodrošināt subsīdiju un cita veida palīdzības mobilizēšanu.
«Vitāli svarīgu reformu turpināšana parāda, ka uzturēšanas atjaunošana, privātu investīciju veicināšana un tās institūciju pastiprināšana ir labākā garantija turīgākai nākotnei eirozonā,» uzsvēra van Rompejs. «Mēs sagaidām, kas pēc vēlēšanām jaunā Grieķijas valdība izdarīs šo izvēli.»
Tāpat van Rompejs pavēstīja, ka jūnijā sniegs ziņojumu par ekonomiskās savienības padziļināšanu, blokam cenšoties pārvarēt eirozonas parādu krīzi.