Augstākās kvalitātes pakāpes, proti, 4.un 5.pakāpi, ieguvušo pedagogu algas nevar paaugstināt, samazinot atalgojumu pārējiem skolotājiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente, Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane.
LIVA: Augstākās kvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu algas nevar paaugstināt, samazinot atalgojumu pārējiem skolotājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik no Izglītības un zinātnes ministrijas nav saņemta skaidra atbilde par to, no kādiem avotiem šis finansējums tiks rasts. LIVA ir rosinājusi, ka 5.kvalitātes pakāpes skolotājiem atalgojums būtu izdalīts atsevišķi valsts līmenī, 4.pakāpes - novada līmenī, bet pirmo trīs pakāpju finansējums - skolu līmenī.
«Būtu negodīgi, ka augstāko pakāpju skolotāju algas palielinātu, samazinot naudas apjomu, kas ir zemāko pakāpju skolotājiem. LIVA ir ieinteresēta iespējami ātrāk redzēt konkrētu plānu, kā algu paaugstināt 3.pakāpes skolotājiem, kuru skolās ir visvairāk. Šodien tikšanās laikā ministrs apliecināja, ka šim mērķim papildus tiks pieprasīti 37 miljoni latu jau nākamā gada valsts budžetā,» teica Tamane.
Tikšanās laikā LIVA valdes pārstāvji ar ministru runājuši arī par to, kā arī skolu direktori, kuriem nav mācību stundu, varētu iegūt kvalitātes pakāpes. LIVA uzskata, ka direktoru darbs tiek vērtēts skolu akreditācijas procesā, tādēļ viņu darba kvalitātes noteikšana varētu tikt apvienota ar akreditāciju. LIVA ir saņēmusi atbalstu no ministra arī tam, ka arī skolu direktoru un viņu vietnieku zemākās darba algas likmes no šī gada septembra varētu tikt palielinātas par 10%.
Tamane teica, ka LIVA vadība nepiekrīt IZM aprēķiniem, ka valstī tikai aptuveni 4000 skolotāju ir zemākās darba algas likmes. «Šis skaits ir ņemts pēc tam, kad pašvaldībās ir veikta darba algas izlīdzināšana, noņemot finansējumu lielajām skolām, lai varētu nodrošināt mazo skolu darbību. Patiesībā skolotāju skaits ar zemāko darba algas likmi ir daudz lielāks, tādēļ IZM būtu precīzi jānoskaidro, cik daudziem skolotājiem ir zemākā darba algas likme,» teica LIVA prezidente.
LIVA valde šodien ministru informējusi arī par to, ka skolu direktori ir spiesti pārkāpt Darba likuma 98.pantu, kas paredz, ka par izmaiņām darba algā darbinieki ir jābrīdina vienu mēnesi iepriekš. Tā kā skolēnu skaits ir zināms tikai septembrī, skolu direktoriem nav zināms, kādas izmaiņas būs katra skolotāja darba algā un viņi nevar par to informēt skolotājus. Tas nozīmē, ka skolu direktoriem par darbu septembrī būtu jāmaksā iepriekšējā darba alga, kas arī nav iespējams.
«Pagājušajā gadā bija vairāki gadījumi, kad skolotāji, kuriem būtiski samazinājās darba alga, skolu direktorus iesūdzēja tiesā par šīs likumdošanas normas neievērošanu. Lai skolu direktori varētu ievērot likumdošanā noteiktās prasības, viņiem jau jūnijā vajadzētu zināt, kāda alga būs skolotājiem, lai pirms viņu došanās atvaļinājumā varētu brīdināt par izmaiņām. Mēs aicinājām ministru šai problēmai sākt meklēt risinājumu,» teica Tamane.
Nākamā LIVA tikšanās ar Ķīli plānota 21.jūnijā.
Kā ziņots, Ķīlis šodien LIZDA, LIVA un Latvijas Pedagogu domei piedāvāja parakstīt sadarbības memorandu par pedagogu darba algas paaugstināšanu, kas paredz jau no 2012.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēnešalgu likmes par 10%, tādējādi palielinot algas jaunajiem pedagogiem un tiem, kuri patlaban saņem vismazāk.
Tāpat tiek piedāvāts sasaistīt pedagogu darba kvalitāti ar darba samaksu, sākot ar 2012.gada 1.septembri nodrošinot piemaksu vismaz 10% apmērā pedagogiem, kas ieguvuši 4. un 5.kvalitātes pakāpi, tādējādi motivējot tos pedagogus, kuriem ir augstākā profesionālā kvalifikācija, un sākot diferencētā skolotāju atalgojumu ieviešanu.
Ministra piedāvātais memorands paredz, ka pedagogiem, kas līdz šim nav ieguvuši kvalitātes pakāpes, tiks nodrošināta iespēja to izdarīt līdz 2014.gada 1.septembrim. Sākot ar 2013.gada 1.janvāri, atbilstoši valsts budžeta finansējuma iespējām tiks izvērtētas un piemērotas kvalitātes piemaksas pedagogiem, kas ieguvuši 3.kvalifikācijas pakāpi. Ministrs minēja, ka sākotnējie aprēķini rāda, ka nākamā gada valsts budžetā tas prasītu papildus 37 miljonus latu un tiks lemts par naudas pieprasījumu no valsts budžeta šim mērķim.
IZM apņēmusies, sākot ar 2013.gada 1.septembri, izlīdzināt apmaksu par likmi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, gada darba slodzi no 840 stundām samazinot uz 756 stundām.
Sākot no 2014.gada 1.septembra, iecerēts ieviest pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu un pilnībā sākt darba samaksas diferenciāciju atbilstoši darba kvalitātei. Iecerēts arī ieviest pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kas ir principiāli jauna pieeja pedagogu darba samaksai, nodrošinot samaksu par visiem definētajiem darba pienākumiem.
Memoranda projektā norādīts, ka ir nepieciešams veicināt visu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vienādošanu, novēršot nevienlīdzību starp IZM un citu ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem.
Tāpat ir nepieciešams izvērtēt optimālāko mērķdotācijas sadalījumu administrācijas un atbalsta personāla darba samaksai.
Savukārt augstāko izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksa tiek piedāvāts pārskatīt tikai pēc augstākās izglītības studiju programmu un zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas izvērtējuma īstenošanas, vienlaikus respektējot Augstskolu likumā ietverto augstskolu autonomijas principu.
Kā ziņots, martā LIZDA, LIVA un Latvijas pedagogu dome valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.
Pēc LIZDA aprēķiniem, prasību izpildei šā gada pēdējos četros mēnešos kopā nepieciešami aptuveni septiņi miljoni latu, kas ļautu nodrošināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinājumu par 10%, kas ir 30 santīmi par vienu kontaktstundu. Savukārt, lai nodrošinātu pedagogu prasības no 2013.gada 1.janvāra, valsts budžetā papildus būs nepieciešami aptuveni 52 miljoni latu.