Saeima konceptuāli atbalsta partiju reklamēšanās ierobežojumus pirms vēlēšanām

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Agnese Gulbe/LETA

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas nosaka partiju reklamēšanās ierobežojumus pirms vēlēšanām.

Televīzijā politiskās reklāmas būs aizliegtas jau 30 dienas pirms vēlēšanām. Tas tiek pamatots ar vēlmi pasargāt vēlētājus no «smadzeņu skalošanas». Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aģentūrai LETA iepriekš gan pauda viedokli, ka partijas tā cer būtiski samazināt savus priekšvēlēšanu tēriņus, jo līdz šim 40% priekšvēlēšanu izdevumu tika atvēlēti dārgajām TV reklāmām.

Partija bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūtes garu raidlaiku, kuru varēs sadalīt piecu minūšu nogriežņos.

Tāpat likumprojekts paredz, ka arī vēlēšanu dienā partiju birojos varēs saņemt politisko reklāmu materiālus, bet uz ielām tos dalīt gan būs aizliegts.

Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā iepriekš atbalstītas vairākas jaunas ieceres, tostarp par kārtību priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās.

Līdzšinējais regulējums priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās esot nepārskatāms, tādēļ likumā jāprecizē, kas ir publiska vieta un ārtelpas. Topošā likumprojekta redakcija paredz, ka tie būs skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas vietas neatkarīgi no īpašuma piederības, kas attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam.

Plānots, ka aģitācijas veicējs var ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar pašvaldību vai ārtelpas īpašnieku. Savukārt iekštelpās aģitācijas veicējs var uzrunāt vēlētājus un dalīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, iepriekš to rakstiski saskaņojot ar telpu īpašnieku.

Jaunajā likumā paredzēts saglabāt esošo kārtību - ja aģitācijas veicējs publiskās vietās novieto galdus un uzslien teltis, viņam jāinformē pašvaldība. Tomēr, ja vietai ir īpašnieks, paredzēts, ka arī viņš būs jābrīdina par ieplānoto pasākumu. Informāciju par to, kurš ir konkrētās vietas īpašnieks, varēs pieprasīt pašvaldībā.

Tāpat noteikts aizliegums radīt priekšrocības kādam konkrētam aģitācijas veicējam materiālu izvietošanai publiskās vietās vai iekštelpās, ja aģitāciju atļauj valsts institūcija vai kapitālsabiedrība, kurā vairāk nekā 50% kapitāla daļu vai akciju pieder valstij.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma likumprojektā ierakstīts, ka KNAB normatīvo aktu noteiktajā kārtībā iepērk no piegādātājiem informāciju (uzskaiti) par plašsaziņas līdzekļos, internetā un publiskajās vietās izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju.

Jaunajā likumprojektā noteikts, ka administratīvo resursu izmantošana nolūkā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegta. Par administratīvo resursu izmatošanu uzskatāma valsts, pašvaldības vai uzņēmumu, kurā vairāk nekā 50% pieder valstij vai pašvaldībai, finanšu līdzekļu, kustamas un nekustamas mantas vai darbinieku izmantošana vai pakalpojumu sniegšana priekšvēlēšanu aģitācijai.

Par administratīvo resursu izmantošanu nebūs uzskatāma telpu piešķiršana priekšvēlēšanu aģitācijai, ja tiek ievēroti citi šajā likumā paredzētie nosacījumi.

Jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums noteiks priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Patlaban priekšvēlēšanu aģitāciju regulē vairāki atsevišķi likumi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu