Latvijas hokeja izlase šī gada pasaules čempionātā ierindojās 10. vietā un pēc turnīra ir iemesls dažādiem attaisnojumiem. Pirmkārt, čempionātā bija jauns formāts, otrkārt – izlasei ir jauns galvenais treneris, treškārt – valstsvienībā nespēlēja vairāki vadošie spēlētāji un tā tālāk. «Apollo» attaisnojumus lika pie malas un redzot uz vietas visu notiekošo Stokholmā, izvērtēja spēlētāju sniegumu turnīrā desmit ballu sistēmā.
Edgars Masaļskis – 6 spēles, 340 minūtes, ielaisti 15 vārti, vidēji spēlē 2,65 vārti, atvairīti 91,98% pretinieku metienu. Jau pirms turnīra bija zināms, ka Edgars būs izlases pirmais numurs un to arī pierādīja. Edgars vienmēr ir vēlējies spēlēt daudz, bet jautājums, vai pārslodzes gadījumā vārtsargs pats pateiks par to treneriem. Glāba arī situācijās, kad kļūdījās partneri, taču turnīrā netrūka spēlētāju, kas bija ātrāki un meistarīgāki par Edgaru. Ja mačā ar Čehiju pie rezultāta 1:1 būtu atvairījis Petra Nedveda izgājienu viens pret vienu, varbūt turnīra tabulā mums būtu par kādu punktu vairāk. Vērtējums: 8.
Māris Jučers – 2 spēles, 78 minūtes, ielaisti 4 vārti, vidēji spēlē 3,07 vārti, atvairīti 91,84% pretinieku metienu. Mārim debija sākās trešajā trešdaļā spēlē ar dāņiem, bet īstās ugunskristības bija «nevajadzīgajā» mačā ar Zviedriju. Iespējams, Māri vajadzēja likt vārtos ātrāk, dodot atelpu Masaļskim, kas palīdzētu izvairīties no savainojuma, taču izlasē ir Sergejs Naumovs, kurš šīs lietas pārzina labāk par jebkuru citu. Jučeram jāsaprot, ka vārtsargs ir pēdējais aizsargs un jāapstādina arī tās ripas, kura slīd aiz vārtiem gar laukuma apmali. Māris ir pārāk pielipis vārtiem, bet to var saprast – šis bija debijas čempionāts. Vērtējums: 6.
Ervīns Muštukovs – viena spēle, kurā palika rezervē.
Krišjānis Rēdlihs – 7 spēles, 1+0, koeficents -3, 0 soda minūtes. Krišjānis pārī ar Gunti Galviņu veiksmīgi pildīja aizsarga funkcijas pirmajā maiņā un lielus pārmetumus aizsargam izteikt nevar, taču statistiku skaistāku padarītu kāda piespēle. Pietiekami pieredzējis, lai attīrītu vārtu priekšu, taču trūkst sportiskā niknuma un bezkaunības. Vērtējums: 6.
Guntis Galviņš – 7 spēles, 0+3, koeficents +3, 2 soda minūtes. Laba sezona «Dinamo» turpinājās arī Stokholmā, un Guntis savu darbu izdarīja. Interese par spēlētāju no citiem klubiem apliecina, ka aizsargs ir progresējis. Nedaudz pozitīvāka un gaišāka attieksme pret masu medijiem, un ar Gunti vārēs aprunāties ne tikai par hokeju. Ja turpinās strādāt, varbūt kļūs arī par miljonāru. Vērtējums: 7.
Oskars Bārtulis - 6 spēles, 1+2, koeficents neitrāls, 2 soda minūtes. Salīdzinot ar Berni 2009. gadā, izlasē sācis spēlēt, bet izskatās, ka Oskars ir pieradis pie NHL laukuma izmēriem un stila. Uzslava par to, ka paliek «pēdējais savās mājās» un pieslēdzas arī uzbrukumam, bet jāpalīdz divcīņās partneriem un jāuztrenē veiklība. Oskar, hokejā viss notiek fiksi. Noteikti būs vēl labāki čempionāti par aizvadīto. Vērtējums: 6.
Oskars Cibuļskis - 7 spēles, 0+0, koeficents -2, 4 soda minūtes. Oskars izlases treniņnometnē bija viens no pirmajiem un vieta izlasē izcīnīta pamatoti. Iespējams, kaut kur parādījās nogurums pēc garās sezonas, bet tāds ir visiem. Skumīga dziesma skan, kad pavērojam statistiku – septiņās spēlēs seši metieni. Ja nebūtu līgums uz nākamo gadu, pēc čempionāta atrast labu darbu būtu grūtāk. Vērtējums: 5.
Georgijs Pujacs - 7 spēles, 0+1, koeficents -2, 2 soda minūtes. Žora pēc smagas cīņas par Gagarina kausu neatteica izlasei un devās palīgā, bet bija redzams, ka hokejists ir izpumpējies Omskā un, acīmredzot, prasīt kaut ko vairāk būtu nepareizi, bet viena piespēle nebūt nav Pujaca maksimums. Bija epizodes, kur aizsargs nepaspēja, bet pretinieks iemeta, taču tajā pašā laikā jāsaka – nebūtu Georgijs atbraucis, problēmas būtu lielākas. Vērtējums: 6.
Kristaps Sotnieks - 7 spēles, 0+0, koeficents -3, 0 soda minūtes. Visu turnīru nospēlēja trešajā aizsargu pārī un Soča atmiņā palicis ar kļūdu uz aizsardzības zilās līnijas, kad 40 gadus vecais Nedveds elementāri tika galā ar aizsargu un panāca 2:1. Sotniekam ir labs un spēcīgs metiens un to var redzēt katrā treniņā, bet spēlē šis trumpis pazūd. Iespējams, pie Znaroka Kristapam vieta sastāvā būtu arī nākamgad... Vērtējums: 5.
Jānis Andersons - 4 spēles, 0+0, koeficents neitrāls, 0 soda minūtes. Pēdējā spēlē pret zviedriem vēlējās sevi apliecināt un saņēma uzslavas no treneriem. Kuluāros runā, ka pirms turnīra uz svariem lika Andersonu un Atvaru Tribuncovu – vieta sastāvā tikai vienam. Varbūt «Dinamo» treneri arī «pavilka» Jāni, bet kopējo ainu tas neietekmēja. Andersonam kļūdas skaidrojamas ar pieredzes trūkumu, jo augstā līmenī spēlēts neregulāri, taču jauna atklāsme dažiem bijusi, ka aizsargs fiziskajos rādītājos ir viens no labākajiem komandā. Vērtējums: 5.
Miks Indrašis - 7 spēles, 3+2, koeficents +1, 2 soda minūtes. Turnīra atklājums ne tikai Latvijas treneru, bet arī ārzemju žurnālistu vērtējumā. Naivi būtu cerēt, ka pēc pirmajām trīs spēlēm Miks turpinās mest iekšā katrā nākamajā. Pretinieki jauno čali nedaudz nolika pie vietas, līdz ar to sasienot rokas visai pirmajai maiņai. Varam tikai iedomāties, kāds izskatītos pirmās maiņas uzbrukums, ja līdz ar Spruktu un Miķeli Rēdlihu klusētu arī Indrašis. Miks viennozīmīgi ir labākais Latvijas jaunais šī brīža hokejists un kas zina, kur viņš spēlētu nākamajā sezonā, ja pirms čempionāta neparakstītu trīs gadu līgumu ar «Dinamo». Vērtējums: 8.
Jānis Sprukts - septiņas spēles, 0+4, koeficents +1, 2 soda minūtes. Pērn Jānis izlasei atteica, šogad – nē, taču tas nebija tas Sprukts, kuru līdzjutēji pazīst. Sprukts ir no tiem, kurš dzīvo pēc principa – vīrs un vārds, pretējā gadījumā var palikt dusmīgs. Uzbrucējs sakārtoja savu apdrošināšanu, bet ne savu spēli. Bija pierasts, ka Janka uz laukuma spēlē par diviem un dara to abas galos, bet Stokholmā centra uzbrucēja vietā varēja likt arī Aigaru Ciprusu – sliktāk nebūtu. Nolans izteicies, ka dažiem var nākties atstāt izlasi. Vai tas ir domāts arī par Spruktu? Vērtējums: 6.
Miķelis Rēdlihs - 7 spēles, 1+0, koeficents -3, 4 soda minūtes. Ja Rēdlihs katrā spēlē trāpītu vismaz pa vārtu stabu, varētu teikt, ka nesanāca, veiksme nebija, nedaudz pietrūka, taču izlases līderis turnīru aizvadīja ļoti vāji. Iemesli? Iespējams, koncentrējās uz visu apkārt esošo ap halli, izņemot spēlēšanu. Neatceros, kad pēdējo reizi Miķeli būtu kritizējis, bet šoreiz ir pamats. Nolanam vajadzēja uzbrucēju nosēdināt un defekts pārtaptu par efektu. Miķeli nodeva viņa paša skatiens, kurš «Globen» arēnas gaiteņos bija reti sastopams – šis nav mans turnīrs, ko žurnālisti no manis grib? Gribētos ticēt, ka hokejistam šis bija sliktākais čempionāts viņa karjerā. Vērtējums: 4.
Kaspars Daugaviņš - 7 spēles, 1+1, koeficents -2, 8 soda minūtes. Ar paškritiku viss kārtībā un arī galva strādā, bet NHL čalis komandu tik bieži nedrīkst iegāzt. Neattaisnotie noraidījumi varbūt laupīja mums kādu punktu. Vārti skaitliskajā vairākumā Semjonam Varlamovam bija labs šedevrs, tikai žēl, ka vienīgie turnīrā. Ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par komandas līderi un vēlāk arī - par kapteini. No Kaspara sacītā var noprast, ka arī tuvākajos gados viņš neatteiks izlasei, ja vien plānus neizjauks kāds neplānots savainojums. Vērtējums: 7.
Aleksejs Širokovs - 7 spēles, 1+0, koeficents -4, 2 soda minūtes. Iepriekš Širokovs pasaules čempionātā spēlēja 2009. gadā, bet pēdējie divi turnīri gājuši secen. Ar centriem Latvijas izlasei ir švaki un nepaņemot Širokovu, treneriem būtu jālipina otrā maiņa ar kādu no malējiem uzbrucējiem. Ar maiņas partneriem sapratās labi, taču Daugaviņa ierašanās Latvijā ātrāk šo ķīmiju vēl vairāk sekmētu. Dienu pēc pēdējās spēles Aleksejs noslēdza līgumu ar Šveices 2. Līgas jaunpienācējiem. Der atgādināt, ka vēl nesen hokejists spēlēja Habarovskā. Vērtējums: 5.
Mārtiņš Cipulis - 7 spēles, 0+1, koeficents -1, 0 soda minūtes. Cipulis spēlējis visos čempionātos sākot no 2005. gada, bet šis viņam punktu izteiksmē bija sliktākais. Precizitāte turpināja klibot arī Stokholmā, kur Mārtiņš kopumā veica tikai četrus metienus. Ar uzbrucēju kaut kas ir noticis un to jūt arī bijušie saimnieki, nepiedāvājot spēlētājam līgumu. Negribētos ticēt, ka Cipulis sāks slīdēt uz leju pa Eiropas otrajām līgām. Vērtējums: 5.
Roberts Bukarts - 3 spēles. 0+0, koeficents neitrāls, 0 soda minūtes. Pēc mača ar Vāciju Nolans Bukartu nosēdināja rezervē, par ko spēlētājs nebija apmierināts, sevi nosaucot par tūristu. Publiski treneris par iemesliem nerunāja, bet varēja saprast, ka nav apmierināts ar Roberta attieksmi. Saikne Bukarts – Džeriņš – Meija komandas kontā atnesa tikai vienus gūtus vārtus, lai gan vīri kopā spēlē ne pirmo sezonu. Cerams, ka Bukarts pēc turnīra izdarīs pareizos secinājumus un sapratīs, ka «Challenge cup» nav gluži pasaules čempionāts. Vērtējums: 4.
Andris Džeriņš - 4 spēles, 0+0, koeficents neitrāls, 0 soda minūtes. Līdzīgs stāsts kā par Bukartu, bet jāņem vērā, ka Andri sezonas laikā vajāja savainojumi un «Dinamo» viņš nospēlēja deviņas spēles. Arī sagatavošanās posmā uzbrucējs nevarēja trenēties par visiem simts procentiem un, iespējams, ka kaut kur Džeriņš sevi pasaudzēja. Vesels Džeriņš izlasē ir pavisam citā vērtībā. Vērtējums: 4.
Gints Meija - 7 spēles, 1+0, koeficents neitrāls, 0 soda minūtes. Spēlē pret Dāniju Gints neiemeta tukšos vārtos un atkal var runāt, kā būtu, ja būtu. 13 metieni uz kopējā fona liecina, ka centība bija, bet turnīra laikā varēja redzēt, ka "trešie" nevelk. Gints var nospēlēt labāk nekā Zviedrijā, bet ar nosacījumu, ja ir gribasspēks. Vērtējums 4.
Koba Jass - 7 spēles, 0+0, koeficents -1, 27 soda minūtes. Kubam, kā viņu sauca Nolans, debijas turnīrs nāks tikai par labu, bet jāsaprot, ka šis čempionāts ir liels bonuss. Varam nosaukt tikai pāris uzvārdus – Ankipāns, Dārziņš, Karsums un saprotam, kur būtu maijā atradies Jass. Spēle pret Zviedriju viņam varēja kļūt par zvaigžņu stundu, ja vien... jaunais spēlētājs Ērikam Karlsonam «bietē» iedotu nedaudz gudrāk, teiksim, pagaidot, kad spēlētājs ir pagriezies ar seju pret viņu. Jass droši vien nekad neizdarīs to, ko paveiks pirmās maiņas uzbrucējs, un otrādi, ne katrs pirmās maiņas vecis spēs nomest cimdus un «izslēgt» pretinieku. Vērtējums: 5.
Armands Bērziņš - 6 spēles, 1+1, koeficents neitrāls, 14 soda minūtes. Pret čehiem izvirzīja Latviju vadībā, bet mača nobeigumā pie 1:2 nopelnīja dumju noraidījumu, ko čehi pārvērta trešajos vārtos. Lai uzkāptu augstāk par ceturto maiņu, Armandam pietrūkst talanta, apņēmības un hokeja gudrības, bet turnīru nospēlēja diezgan solīdi. Ja Herbis izdomātu ierasties šogad, Armandam vieta, visticamāk, sastāvā neatrastos. Vērtējums: 5.
Ronalds Ķēniņš - 5 spēles, 1+2, koeficents +1, 6 soda minūtes. Ja pie Znaroka pērn neizdevās, tad pie Nolana viss notika. Par pašatdevi Ronaldam vien var ielikt desmitnieku un nav izslēgts, ka kāds cits treneris jau pēc pirmajiem mačiem uzbrucēju no ceturtās maiņas paceltu vismaz uz otro. Ja aizvadītajā gadā Ķēniņa atrašanās izlasē tika uzskatīta par pārsteigumu un nelielu izbrīnu, tad šogad – par likumsakarību. «Simtlatnieks» nospēlēja labāk par dažu labu miljonāru un Šveicē uzbrucējs ir novērtēts – par līgumu šīs valsts čempionam nav jāuztraucas. Vērtējums: 7.
Kaspars Saulietis - 7 spēles, 0+0, koeficents -4, 6 soda minūtes. Sezona Baltkrievijā liecināja, ka izlasē Kaspars kādus vārtus noteikti iemetīs, taču palika uz nullītes. Kaspars nospēlēja zem savu spēju līmeņa, jo, iespējams, ka galvu sagrozīja Grodņas kluba vadība, dažas dienas pirms čempionāta paziņojot, ka spēlētājs solīto naudu nesaņems. Līdz ar to uzbrucējam nācās domāt par sadzīviskām lietām, nespējot pilnībā koncentrēties notikumiem laukumā. Lai Kaspars atvaino, bet Niklasa Kronvala spēka paņēmiens spēlē ar zviedriem bija perfekts. Veseļojies. Vērtējums: 4.
Juris Štāls - 7 spēles spēles, 0+0, koeficents -4, 0 soda minūtes. Daudz variantu, ko ņemt Jura vietā uz turnīru, nebija. Nolans nometnes beigās «atkabināja» Aleksandru Macijevski, lai gan baumoja, ka turnīrs secen varētu iet Štālam. Diez vai kāds gaidīja, ka ceturtās maiņas uzbrucējs būs punktu mašīna, jo Štāls nekad tāds nav bijis, tomēr divos čempionātos pēc kārtas palikt bez punktiem laikam nav nejaušība. 30 gados krasi mainīt spēli un progresēt ir grūti, Jurim par vietu izlasē būs smagi jācīnās arī turpmāk. Vērtējums: 4.
