Valdība atbalsta zemes iegādes kreditēšanas programmu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lauksaimniekiem būs iespējams aizņemties finansējumu zemes iegādei lauksaimnieciskajai ražošanai, paredz valdības izdotais rīkojuma projekts.

Zemes iegādes kreditēšanas programmas aizdevumi būs orientēti galvenokārt uz mazām, vidēja lieluma saimniecībām un jauno lauksaimnieku saimniecībām.

Plānots, ka kopējā kredītlīnija būs desmit miljoni latu un to administrēs VAS «Lauku attīstības fonds», iesaistot VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» («Hipotēku bankas») speciālistus. Komercbankas programmā netiks iesaistītas. Aizdevuma termiņš nebūs ilgāks par 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim.

Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības.

Ja piesaistītā aizdevuma mainīgās daļas pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs 4% gadā, starpību starp to un tirgus likmi segs: 50% apmērā - Zemkopības ministrija (ZM) no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem, 50% apmērā - aizņēmējs no saviem līdzekļiem.

Lai nodrošinātu rīkojuma projektā noteiktās aizdevumu procentu likmju pieauguma kompensācijas, Finanšu ministrijai (FM) būtu jāpalielina ZM valsts budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam 26 250 latu apmērā, 2014.gadam - 35 200 latu apmērā un 2015.gadam - 32 036 latu apmērā.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma žurnālistiem pēc valdības sēdes teica, ka divu nedēļu laikā ZM un FM jāparaksta līgums par administrēšanu. Tiks slēgti līgumi ar «Hipotēku bankas» speciālistiem, kuri pieņems projektus, bet gala lēmumu pieņems «Lauku attīstības fonds».

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) žurnālistiem skaidroja, ka caur «Hipotēku banku» kreditēšanas programmu nevarēja īstenot, jo tā tiek pārveidota par attīstības institūciju, līdz ar to saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prasībām tā nedrīkst sākt nevienu jaunu komercprogrammu. Bankai atļauts tikai turpināt esošās programmas.

«Nevaram iet pret EK. Ja mēs to darītu, būtu atkal kārtējā pārkāpuma procedūra, kārtējie sodi, Latvijai būtu jāatlīdzina līdzekļi EK,» skaidroja ministrs. Savukārt bankas speciālistu piesaistīšana, izmantojot viņus kā starpposmu, neesot pretrunā EK pozīcijai. Tādējādi nauda neies caur «Hipotēku banku», bet tiktu izmantots filiāļu tīkls un eksperti.

«Laikā, kad paši mēģinām iegūt lielākus tiekšmaksājumus zemniekiem, Kohēzijas naudu, ir ļoti svarīgi neradīt papildu spriedzi,» norādīja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka zemes kreditēšanas funkcija pāries attīstības institūcijai, kas tiks veidota.

Biedrības «Zemnieku saeima» vadītājs Juris Lazdiņš žurnālistiem pēc valdības lēmuma pozitīvi novērtēja to, ka konceptuāli dots apstiprinājums nekavējošai programmas iedarbināšanai un skaidri definēts, ka lauksaimnieki jau no pirmdienas varēs iesniegt pieteikumus. Tomēr tajā pašā laikā ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Lazdiņš pauda cerību, ka ministrijas detaļas un tehniskos jautājumus spēs ļoti īsā termiņā atrisināt un nesaskarsies ar nepārvaramām grūtībām. «Kompromiss tika atrasts šīs dienas laikā. Šādam stratēģiskam lēmumam tas ir ļoti sasteigti, tāpēc vēl ir bažas, vai tiešām tas viss notiks,» atzina organizācijas vadītājs un piebilda, ka pirmdien teorētiski lauksaimniekiem vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumus.

Lauksaimnieki bija vēlējušies, lai nekavējoties tiek iedarbināta 2002.gada programma caur «Hipotēku banku», taču panākts kompromiss - jaunā programma, kas nav sliktāka, un apsaimniekotājs ir cita iestāde.

Piesardzīgs bija arī zemnieku saimniecības «Kalnavoti» saimnieks Jānis Dzenis, kurš panākto vienošanos nodēvēja par sieru pelei slazdā. Viņa bažas ir saistītas ar administrējošās iestādes kapacitāti.

Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.

Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu