Lietuvas Šauļu pilsētas mērs Justīns Sartausks šonedēļ savu krēslu uz vienu stundu bija nodevis pilsētas goda pilsonei Gražbīlei Venclauskaitei, kas ceturtdien svin savu simto dzimšanas dienu, vēsta portāls «Lrytas.lt».
Šauļos mēra amatu uztic simtgadniecei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mundrā sirmgalve, kas no rītiem lasa laikrakstus un vakaros skatās televīzijas ziņas, šīs stundas laikā sarīkoja pašvaldības ierēdņiem īstu atestāciju, uzklausot nodaļu vadītāju atskaites par paveiktajiem un plānotajiem darbiem, uzdodot viņiem ļoti precīzus jautājumus un sniedzot viņu darba vērtējumu. Pati 47 gadus nostrādājusi par advokāti, daudzus darbiniekus viņa turklāt pazīst nevis no medijiem, bet personiski, tāpēc atestācija noritēja ļoti brīvā atmosfērā.
Kā izrādās, cienījamā simtgadniece savas pilsētas problēmas pārzina ne sliktāk par žurnālistiem, kas arī bija uzaicināti uz šo pasākumu, un viņas trāpīgajās piezīmēs un ieteikumos bija jūtama smalka humora izjūta.
Venclauskaite neslēpa, ka vislielākās bažas jūt par pilsētas parādiem, ka šobrīd sasnieguši 129 miljonus litu (26,3 miljonus latu). Ar skaidrojumu, ka parādi pēdējo triju līdz piecu gadu laikā izauguši sakarā ar investīciju projektiem, viņa neapmierinājās, vaicājot tālāk, kuri konkrētie projekti tā pasliktinājuši Šauļu finansiālo situāciju un kas būtu darāms, lai šos parādus samazinātu.
Pašvaldības direktora vietnieks Vaclovs Vingris viņu informēja, ka pēdējā laikā pilsētas iedzīvotāju skaits strauji sarucis - no agrākajiem 146 500 cilvēkiem palikuši tikai 118 000, savukārt strādājošo skaits samazinājies no 90 000 līdz 50 000.
Uzklausot informāciju par vairāku lielo Šauļu uzņēmumu slēgšanu pēc privatizācijas, jubilāre aizsvilās ne pa jokam: «Saprotu, ka neizdzīvoja «Nuklons», kas saņēma izejvielas no Krievijas, bet kādēļ neizdzīvoja Šauļu piena un gaļas kombināti, govis un cūkas taču ir mūsu pašu?! Un kādēļ tie, kuri vainojami šādā privatizācijā, nav iesēdināti aiz restēm?»
Pēc mēra amatā spraigi nostrādātās stundas sirmgalve nebūt nelikās nogurusi, un sarunā ar žurnālistiem atzina, ka būtībā pilsētas vadība strādā labi, taču parādiem vairs nevajadzētu pieaugt.
Jāatzīst, ka no Venclauskaites strāvot strāvo enerģija. Rītos viņa joprojām vingro un katru dienu kājām nostaigā aptuveni desmit kilometrus. Uz jautājumu par to, kāds uzturs gan palīdz viņai turēties tik lieliskā formā, sirmgalve gan atbildējusi tikai pēc krietnas pauzes. «Melot negribu, bet patiesību nevaru teikt,» viņa bildusi, tomēr beigu beigās atzinusi, ka visu mūžu viņas ēdienkartē galveno vietu ieņemot šokolāde.
Jubilāre nākusi pasaulē Rīgā 1912.gada 31.maijā. Viņa ir pazīstamā Lietuvas sabiedriskā darbinieka, advokāta, pirmā Šauļu pilsētas galvas un triju sasaukumu Seima deputāta Kazimira Venclauska meita. Viņas vecāku ģimene pēc Pirmā pasaule kara pieņēmusi savā aizgādībā apmēram simts kara laika bāreņu un palīdzējusi iegūt izglītību vairākiem pazīstamiem lietuviešu inteliģences pārstāvjiem.
Pati Venclauskaite bijusi viena no populārākajiem Šauļu juristiem, kas ar savu godaprātu iemantojusi lielu cilvēku atzinību.
Otrā pasaules kara laikā Venclausku ģimene palīdzējusi ebrejiem. Par to Venclauskaitei un viņas māsai piešķirts Pasaules taisnā goda nosaukums, kā arī augsts Lietuvas valsts apbalvojums.
Savu vecāku namu Šauļos viņas ar māsu dāvinājušas pilsētai, un tur tagad iekārtots Šauļu «Aušras» muzejs.