«Latvijas Koncertu» organizēto Rīgas festivālu sestdien, 2. jūnijā, Rīgas Domā atklās Pētera Vaska skaņdarbs orķestrim Credo un igauņu komponista Arvo Perta skaņdarbs ar tādu pašu nosaukumu «Credo», kas komponēts klavierēm, korim un orķestrim. Kompozīcijas atskaņos Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Tenu Kaljustes vadībā.
Gadskārtējā Kanberas starptautiskajā mūzikas festivālā Austrālijā, kas notika šā gada maijā, Pēteris Vasks piedalījās viesu komponista statusā. Viņa darbus atskaņoja piecos koncertos. «Koncertu centrālais notikums bija Pētera Vaska skaņdarbs «Credo», ko pirmatskaņoja Austrālijas mūziķi. Nekas nespētu mazināt to skaistuma apliecinājumu, ko ietver šis skaņdarbs, un diriģentes Morgelias meistarīgais sniegums to tikai paspilgtināja. Vasks ir teicis, ka komponista uzdevums ir veicināt harmoniju, uzturēt ideālus un mīlestības enerģiju. Šis skaņdarbs un tā izpildījums iemiesoja šo filozofiju. Skaņdarba noslēgumā man acīs bija asaras un es domāju, ka auditorijai arī» raksta žurnālists Klintons Vaits.
Pēteris Vasks par savu skaņdarbu: «Credo orķestrim sacerēts 2009. gada pavasarī. Pēdējās korektūras partitūrā pierakstīju Ziemassvētku laikā. Viendaļīgo kompozīciju ievada nesteidzīgs augšupejošs klarnetes dziedājums. Vienkāršs kvintas apjoma motīvs veido pirmo epizodi. «Credo» centrālo epizodi veidoju no diviem posmiem. Pirmais posms – dziļā ticībā centrēta lūgšana, kluss, nesteidzīgs orķestra dziedājums attīstoties iegūst spēku un pārliecību. Tempa paātrinājums ievada kulminācijas posmu – skanējums pakāpeniski, bet neapturami pieņemas spēkā. Himnisks mīlestības visuvarošā spēka slavinājums vainago skaņdarbu. Pamazām ejot uz klusumu, «Credo» izskan iekšējas gaismas pilnā dziedājumā. Es ticu, ka jebkurš sirds asinīs dzimis skaņdarbs spēj pasaulē kaut nedaudz vairāk gaismas iedegt. Es ticu garīgās vertikāles esamībai un par to vēstīšu ik skaņdarbā līdz pēdējam elpas vilcienam.»
Arvo Perta «Credo» komponēts klavierēm, korim un orķestrim 1968. gadā – laikā, kad komponists vēl dzīvoja dzimtajā Igaunijā. «Credo» noslēdz t. s. kolāžas periodu Perta daiļradē, pēc šī skaņdarba viņš pievēršas renesanses polifonijas izpētei un septiņus gadus neraksta gandrīz neko, izņemot Trešo simfoniju, kurā jaušamas senatnes meistaru mūzikas atbalsis. Lieldarbā «Credo» kolāžas princips attiecas uz Johana Sebastiāna Baha Do mažora prelūdijas izmantojumā. Opusa atskaņojums toreizējā Igaunijas PSR tika aizliegts komponista pārliecīgā brīvdomīguma un nepakļāvības dēļ. Kā raksta amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross, «Perta mūzikā ikona ir visa centrs. Reliģiskām tēmām jaunais igauņu komponists pievērsās 60. gadu beigās, mezdams atklātu izaicinājumu Padomju Savienības oficiālajam ateismam. Viņa 1968. gada kantātē Credo vārdi «Credo in Jesum Christum» izskan Baha Do mažora prelūdijas melodijā un tiek iemudžināti aleatoriskā haosā.»
Tenu Kaljuste ir pasaulē pazīstams un pieprasīts diriģents. Viņš izveidojis Igaunijas filharmonijas kamerkori (1981) un Tallinas kamerorķestri (1993). Kaljustes veikums vairākkārt nominēts Grammy balvai, viņš ieguvis tādas balvas kā Diapason d'Or de l'Annee 2000, Kannu klasiskās mūzikas balvu, Edisona balvu. Kaljuste bijis Tallinas konservatorijas docētājs un Igaunijas Nacionālās operas diriģents. Strādājis ar daudziem orķestriem un koriem visā pasaulē. 90. gados līdzās darbam Tallinā Kaljuste bija arī Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents un Nīderlandes kamerkora galvenais diriģents. Kopš 2001. gada Tenu Kaljuste ir brīvmākslinieks. Izraudzīts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekli; saņēmis Japānas ABC Mūzikas fonda balvu, starptautisko Roberts Edlera kormūzikas balvu un Igaunijas Kultūras fonda balvu 2004. Tenu Kaljustes repertuārā ievērojamu daļu aizņem Igaunijas komponistu mūzika. Viņš to daudzkārt iemūžinājis Minhenes skaņu ierakstu namā ECM. Kaljuste arī ieskaņojis Mocarta vesperes un litānijas «Carus Verlag» ierakstu namā. Kaljuste cieši sadarbojies ar tādiem komponistiem kā Gija Kančeli, Ģerģs Kurtāgs, Knūts Nīstets, Kšištofs Pendereckis, Einojuhani Rautavāra, Svens Dāvids Sandstrems, Alfrēds Šnitke un citi.
