Finanšu grūtībās nonākušās Spānijas tautsaimniecības glābšanas programma izmaksātu 150 līdz pat 450 miljardus eiro (105,42 līdz 316,26 miljardus latu), lēš analītiķi.
Analītiķi: Spānijas ekonomikas glābšanas programma izmaksātu 150 līdz 450 miljardus eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau ziņots, lai gan Madride noliedz runas par starptautiskās palīdzības nepieciešamību, finanšu tirgos aizvien palielinās bažas, ka eirozonas ceturtā lielākā ekonomika Spānija varētu piebiedroties Grieķijai, Īrijai un Portugālei, lūdzot starptautisku finanšu palīdzību.
Prognozes liecina, ka Spānija šogad būs vienīgā eirozonas valsts, kas joprojām atradīsies recesijā, aptuveni ceturtdaļa tās iedzīvotāju ir bezdarbnieki, bet tās bankas negatīvi ietekmējuši tā dēvētie sliktie kredīti.
Turklāt daļēji nacionalizētā banka «Bankia» lūgusi papildu valsts finansiālu palīdzību 19 miljardu eiro (13,3 miljardu latu) apmērā, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli.
Taču analītiķos radušās bažas par Spānijas iespējām iegūt šādu līdzekļu apjomu, turklāt vēl vienlaikus nodrošināt naudu valsts izdevumu segšanai un pašreizējo parādu atmaksai.
«Ņemot vērā šos apstākļus, šobrīd šķiet, ka Spānijai neizdosies izvairīties no ievērojamas glābšanas programmas banku, ja ne plašākas ekonomikas, atbalstam,» secināts analītiķu grupas «Capital Economics» ziņojumā.
Ja Spānijai tiešām nāksies lūgt starptautisko finanšu palīdzību, situācija varētu izveidoties visnotaļ nopietna, ņemot vērā faktu, ka Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā.
Palīdzības programma Īrijai izmaksāja 85 miljardus eiro, Portugālei tikai aizdoti 78 miljardi eiro, bet Grieķija līdz šim saņēmusi 292 miljardus eiro.
Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC aprēķinājusi, ka trīs gadu laikā Spānijai varētu būt nepieciešams 450 miljardu eiro liels aizdevums, no tā 100 miljardi eiro tiktu novirzīti bankām.
Savukārt banka «JP Morgan» Spānijas iespējamo glābšanas programmu lēš uz 350 miljardiem eiro, tostarp 75 miljardi eiro līdz 2014.gadam tiktu novirzīti finanšu sektoram.