Zviedrijā tiek ražota dīzeļdegvielas alternatīva no 100% dabiska resursa un ar 95% zemāku CO2 izmešu daudzumu

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ekrānšāviņš

«Volvo Trucks» ir sekmīgi izmēģinājis ekspluatācijas apstākļos ar «bio-DME» darbināmus transportlīdzekļus. «bio-DME» ir degviela, ko iegūst no biomasas, ietaupot gan izmaksas, gan enerģijas patēriņu.

Kopš pagājušā gada rudens pa Zviedrijas ceļiem brauc desmit īpaši pielāgotas «Volvo» kravas automašīnas. Ārēji tās neatšķiras no pārējiem satiksmes dalībniekiem un brauc tikpat ātri, taču patiesībā ir revolucionāras. To noslēpums ir tas, ka tās darbojas ar «bio-DME» degvielu, kas ir iegūta no biomasas – atjaunojama, 100% dabiska resursa, kas samazina oglekļa izmešus līdz pat 95% salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu. Pašlaik izmēģinājumi ekspluatācijas apstākļos ir pusē, un rezultāti ir pat labāki nekā cerēts.

«Mums ir izdevies pierādīt, ka tehnoloģija darbojas praksē gan attiecībā uz degvielas ražošanu, gan braukšanu satiksmē, kā arī to, ka infrastruktūra ar dažādos Zviedrijas reģionos izvietotajām uzpildes stacijām ir efektīva. Izmēģinājumu rezultāti dod iemeslu optimistiski raudzīties nākotnē,» saka Lāšs Mortensons (Lars Mårtensson), «Volvo Trucks» vides aizsardzības jautājumu direktors.

Pēc viņa vārdiem sadarbībā ar tādiem uzņēmumiem kā «Preem» un degvielas ražotāju «Chemrec» veiktie izmēģinājumi ekspluatācijas apstākļos ir izraisījuši lielu interesi visā pasaulē, kas ir negaidīts pluss.

«Mēs esam pierādījuši, ka ir iespējams izvērst ideju no laboratorijas apstākļiem līdz pilna mēroga izmantojumam, un palīdzējuši sekmīgi izplatīt šīs zināšanas pasaulē. Vairākas valstis, tostarp Ķīna, Krievija un ASV, izrāda lielu interesi un var kļūt par tirgiem ar milzīgu potenciālu,» saka Mortensons.

«Bio-DME», no biomasas iegūtais dimetilēteris, ir šķidra tā dēvētās otrās paaudzes biodegviela, ko var iegūt no koksnes vai lauksaimniecības blakus produktiem un atkritumiem. «Saskaņā ar aprēķiniem tuvāko 20 gadu laikā «bio-DME» varētu aizstāt līdz 50% no dīzeļdegvielas daudzuma, ko pašlaik Eiropā patērē komerctransports. Mums ir fantastiska iespēja piedalīties apkārtējās vides aizsardzībā,» piebilst Mortensons.

«Volvo Trucks» izmēģinājumos izmantotā otrās paaudzes degviela ir iegūta no melnā atsārma, kas ir celulozes ražošanas blakusprodukts. Melno atsārmu izmanto celulozes fabrikas darbināšanai. «Chemrec» procesā daļa melnā atsārma tiek pārvērsta degvielā, ko pašreiz veicamo izmēģinājumu ietvaros var iegādāties četrās degvielas uzpildes stacijās dažādās Zviedrijas vietās.

Līdz šim izmēģinājumos iesaistītie kravas automašīnu autovadītāji ziņo, ka viss notiek kā paredzēts, kas liecina par projekta izdošanos, jo biodegvielas uzpildei un braukšanai ar to nevajadzētu būt sarežģītākai vai mazāk izdevīgai veiktspējas ziņā. Ingve Holms (Yngve Holm) pārvadā celulozi Zviedrijas ziemeļos ar «DME» pielāgotu «Volvo FH 440». Viņš bija arī viens no tiem autovadītājiem, kurš saskatīja vairākas priekšrocības, piemēram, kā zemāku trokšņa līmeni, bet galvenokārt priekšrocības vides jomā.

«Ar vienu degvielas tvertni varu nobraukt aptuveni 650 kilometru, un kravas automašīna darbojas tikpat labi kā ar jebkuru citu degvielu. Tā pat ir klusāka – gan no iekšpuses, gan ārpuses,» uzsver Holms.

Jauno degvielu iegūst netālu no uzpildes stacijas, kur to tirgo, «Chemrec» Pīteo (Piteå) rūpnīcā Zviedrijas ziemeļos, blakus «Smurfit-Kappa Kraftliner» celulozes fabrikai. Šī ir pirmā tāda veida rūpnīca pasaulē. Process norit augstā traukā bez sienām, kas sastāv tikai no nerūsējošā tērauda caurulēm, kāpnēm un tvertnēm, kas veido sarežģītu sistēmu. «Chemrec» ir vienkārši pieslēdzies esošajai fabrikas infrastruktūrai un izveidojis fabrikā vēl vienu ražošanas līniju. Tas ļauj demonstrēt «DME» ieguvi mazā apjomā ļoti ekonomiskā un ekoloģiskā veidā. Dienā tiek iegūtas aptuveni četras tonnas eksperimentālās degvielas.

«Bio-DME» tiek iegūts trīs posmos. Pēc melnā atsārma savākšanas celulozes fabrikā mēs to ar tīra skābekļa palīdzību pārvēršam gāzē un iegūstam sintēzes gāzi. Tad mēs gāzi attīrām un pārvēršam to «bio-DME». Pēc tam tiek pārbaudīta degvielas kvalitāte un tā tiek nogādāta lielā tvertnē uzglabāšanai netālu no celulozes fabrikas. Tad celulozes ražotni papildina ar meža šķeldas biomasu, kas sastāv no mežizstrādes laikā pāri palikušajiem koku zariem un galotnēm, tā nodrošinot efektīvu energoapmaiņu,» stāsta Ingvars Landēlvs (Ingvar Landälv), «Chemrec» tehniskais direktors.

Bio-DME ieguve joprojām ir tās pirmsākumos, taču potenciāls ir milzīgs. «Pašlaik mēs izmantojam tikai vienu procentu no celulozes fabrikā iegūtā melnā atsārma. Ja mūsu tehnoloģija ļautu mums pārvērst visu melno atsārmu «bio-DME», ar to pietiktu aptuveni 2500 kravas automašīnu darbināšanai, tāpēc mēs šajā risinājumā saskatām milzīgu potenciālu,» saka Landēlvs. Zviedrijā vien melno atsārmu iegūst vēl aptuveni 20 līdzīgās fabrikās.

Izmantojot «Bio-DME» dīzeļa dzinējos, tas nodrošina tikpat augstu efektivitāti un zemāku trokšņa līmeni salīdzinājumā ar parastu dzinēju. Jaunā degviela rada par 95% mazākus oglekļa izmešus nekā dīzeļdegviela. Sadegšanas procesā rodas ļoti zems cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu izmešu līmenis.

«DME» ir gāze, taču kļūst par šķidrumu ļoti zemā spiedienā – tikai pie 5 bāriem. Tās lietošana ir ļoti vienkārša un līdzīga sašķidrinātās gāzes (LPG) lietošanai. «DME» var iegūt no dabasgāzes un no dažādu veidu biomasas.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu