Liene un Laima - Latvijas regbija dāmas

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: M.Lācis/Apollo

Latvijas sieviešu regbija-7 izlase šīs nedēļas nogalē sāks dalību Eiropas čempionātā un cīnīsies par iekļūšanu finālturnīrā, kurš vēlāk norisināsies Maskavā. Ja kāds domā, ka Latvijā regbiju sievietes nespēlē, viņš smagi kļūdās. Mums ir vietējais čempionāts, gan arī izlase jau vairākus gadus. «Apollo» uz sarunu aicināja divas Latvijas izlases regbistes - Lieni Vācieti un Laimu Oganovu, kuras ikdienā laiku pavada ārzemēs, bet vasarā brauc uz mājām, lai kopā ar pārējām meitenēm sapulcētos izlases treniņos.

- Sievietes un regbijs, kāpēc tā? Mūsu platuma grādos šis salikums nav tas populārākais.

L.O. - Regbiju izvēlējos, jo visvairāk vilināja iespēja pārstāvēt Latviju. Mums pateica: ja savāksim pietiekošu skaitu meiteņu, tiks izveidota izlase. Protams, ne visiem ir iespēja spēlēt valstsvienībā, bet regbiju iemīlēju pakāpeniski. 

L.V. – Sākumā sāku futbolu spēlēt pie izlases trenera Valda Avotiņa un viņš uz regbiju pasauca vairākas meitenes. Pirmajā reizē bija sajūtas, ka nē, tas nav mans sporta veids, bet, kad sāku spēlēt, sapratu, ka šajā sporta veidā ir kaut kas vairāk. Ja godīgi, regbijam dotu priekšroku, ja tas būtu apgrieztās pozīcijās ar futbolu.  Regbijs ir vispusīgāks sporta veids.

Kas ir tas, kas jūs pievelk regbijā? Nogāzt kādu gar zemi, veikt piezemējumu vai izdarīt ko citu?

L.O. – Smuka saspēle, piezemējums, komandas darbs – šīs ir galvenās atziņas, kas jānosauc. Piezemējums, kurš panākts ar visas komandas darbu, dod gandarījumu. Protams, nogāzt no kājām kādu, pret kuru ir lielas dusmas, tikai vairo prieku, bet kopumā man visvairāk patīk komandas gars.

L.V. – Piekritīšu Laimai, ka regbijs ir tas sporta veids, kur individuāli nekas neies cauri. Komanda ir pāri visam. Pērn aizsākām tradīciju, kad sākām dziedāt dziesmas ārpus laukuma dažādās dzīves situācijās. Futbolā tā nav, mēs abas esam spēlējušas futbola izlasē, tur ir pilnīgi citādāk. Uzvarētas spēles dod lielu gandarījumu.

- Regbijs ir traumatisks sporta veids, vismaz vizuāli vērojot tāds iespaids rodas. Tas jūs nebiedēja?

L. O. – Pat ja kāda trauma ir gūta, tā bijusi tā vērta. Tu esi kaut ko ieguldījis un saņēmis pretī. Ir prieks, kad zila acs (smejas), tātad  - esmu vairāk strādājusi. Es teiktu tā – ja esi pareizi apguvis spēli, regbijā traumu daudz nebūs.

L.V.- Traumas mūs nekad nav biedējušas. Bieži vien ir situācijas, kad dabū savainojumu, bet partneres tevi uzmundrina un tas tev dod jaunu enerģiju. Jā, jāatzīst, sanāk spēlēt caur sāpēm arī.

- Bija brīdis, kad domājāt – iet uz regbiju vai teikt tam - nē?

L.O. – Man tā nekad nav bijis, jo regbijs man vienmēr padevies labāk par futbolu.

L.V. – Ar mani ir tā, ka man jebkurš sporta veids patīk un esmu nodarbojusies ar daudziem. Ar fubolu un regbiju bija tā, ka jutu, ka šajos sporta veidos varu kaut ko paveikt. Esmu spēlējusi basketbolu, bet sapratu, ka nebūs izaugsme, un, protams, izvēlēšos to ceļu, kur varu saredzēt panākumus.

- Kā jūsu lēmumu nodarboties ar regbiju uztvēra vecāki un draugi? Regbijs nav ne teniss, ne pludmales volejbols, tā tomēr ir cita štelle. Cik gados sākāt spēlēt?

L.O. – Man bija 16 gadi, šķiet, ka mammai pirmos divus gadus nemaz neteicu par treniņiem, bija bail. Vēlāk gan pateicu, viņa atnāca vienu reizi paskatīties un akceptēja manu izvēli.

L.V. – Mani vecāki pieņem visu, atbalsta mani vairāk vai mazāk visā, ko daru, bet priecīgi viņi nebija. Ejot laikam viņi redz, cik man regbijs ļoti patīk, līdz ar to arī viņiem patīk. No viņu puses ir tikai atbalsts.

- Kā sastāv ar elkiem regbijā? Vīri seko līdzi vabūt Jaunzēlandes izlasei, lielu interesi izrāda par pasaules kausu, bet ko Latvijas dāmas sev liek priekšā?

L.O. – Man regbijā favorīti nekad nav bijuši, bet ir mīļākie sportisti, kuriem vēlētos līdzināties. Ja runājam konkrēti par regbiju, atbalstu angļus regbijā-15, septītniekā atbalstu savējos večus. Septītniekā nekad nezini, kura komanda uzvarēs, šances visiem vienādas, 14 minūtēs viss var notikt, svarīgi, kura komanda vairāk gribēs uzvarēt.

L.V. – Pēdējā laikā esmu sākusi skatīties sieviešu TOP komandu spēles, ir interesanti – anglietes, ASV, arī Kanāda ir spēcīga. Gribas tur kādreiz nokļūt, tajā līmenī.  

- Kādas ir galvenās atšķirības starp regbiju-7 un regbiju-15? Nerunāsim par niansēm noteikumos.

L.O. – Daudz jāskrien, spēle ir īsaka, varētu likties, ka neiet ilgi, bet septiņas spēlētājas uz lielā laukuma divus puslaikus no vietas to tik vien dara, kā skrien. Esmu spēlējusi piecpadsmitnieku, tur var nedaudz atpūsties.

L.V. – Septītniekā neredzēsi augumā raženās spēlētājas, lai gan, ja viņas var ātri paskriet, tad jā. Šeit ir jābūt veiklākām.

- Kāda ir jūsu ikdiena ārpus regbija, ko jūs darāt?

L.V. – Mācos Amerikā, un var teikt, ka nokļuvu tur saistībā ar klasisko futbolu, bet ir sanācis uzspēlēt arī regbiju ASV. Tur ir labs līmenis, pēdējā laikā parādās arvien vairāk komandu un viņas saprot, ka regbijs ir interesantāks par amerikāņu futbolu. Aizvadīju divus treniņus un ieguvu nelielu pieredzi. Patlaban Latvijā atpūšos.

L.O. – Studēju Anglijā un tur arī spēlēju regbiju (RFC «Sunderland»), bet īpaši daudz brīva laika man nav. Tagad sāku vasarā strādāt «Kivi» bārā vecrīgā. Klubs Anglijā ir pusprofesionāls, bet spēlēju arī pie universitātes un tur man maksā, bet klubā laikam biju vienīgā, kurai deva zināmu naudas summu. Komanda ir jauna, sākām no apakšas un mēģināsim sasniegt augstākus rezultātus gadu no gada.

- Kur jūs sevi redzat šajā sporta veidā? Mēs zinām, ka sieviešu regbijs pie mums nav populārs, līdz ar to kaut kādi augsti sasniegumi vai medaļas, visticamāk, tuvākajā nākotnē mums nebūs.  Atļaušos minēt – jūs droši vien aiz entuziasma turaties pie regbija.

L.O. – Ceru, ka būs izaugsme, lietas virzās uz augšu. Ja pirms pāris gadiem knapi varējām savākt desmit meitenes, tad tagad Latvijas čempionātā ir sešas komandas. Braucot uz izlasi domāju – tikšu sastāvā vai nē. Sev par mērķi biju izvirzījusi piedalīties desmit Eiropas čempionātos, bet jāskatās, vai izdosies to realizēt. Vēl pieci turnīri jānospēlē (smejas). Jācenšas, neko klāt nepienesīs.

L.V. -  Man nav konkrēts skaits, cik turnīru gribētu aizvadīt, bet, kamēr esmu tajā līmenī, spēju iekļūt sastāvā, ar lielāko prieku palīdzēšu izlasei. Bet negribētu, ka izlasē tieku iekļauta veco panākumu dēļ. Ja varu nopelnīt vietu sastāvā, jā, tad es esmu spēlētāja.

- Bet Latvijas izlase un olimpiskās spēles..? Regbijs-7 2016. gadā debitēs olimpiādē.

L.O. – Vēl joprojām šis sapnis nav izsapņots. Saka jau tā – ja ļoti grib, tad izdodas. Esmu pavērojusi, kā atlēti gatavojas olimpiskajām spēlēm un mūsu sagatavotība nav ne tuvu tai, kādai jābūt. Protams, iespēja pastāv, bet tad visām iesaistītajām pusēm jāpieliek maksimāls darbs.

L.V. – Manuprāt, ņemot vērā, kāds mums ir šogad sastāvs Eiropas čempionātā, šis gads būs rādītājs, cik tālu šī izlase var iet. Šobrīd sapnis ir izsisties līdz Maskavai (Maskavā notiks EČ finālturnīrs – a.p.), ja tur nokļūsim, tad tālāk jau viss atkarīgs no mums, cik gribēsim, tik sasniegsim. Ja pērn Latvijas čempionātā viss bija skaidrs, tad šogad jau vairākas komandas spēj cīnīties līdzīgi un atņemt punktus. Spēles ir interesantas un turnīra līmenis audzis, nav vairs 40:0.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu