Rīgas domei pret jaunā pilsētas attīstības plāna izstrādi jāizturas ar lielu atbildību un būtu vērts piesaistīt ārvalstu ekspertus kā kvalitatīvu ārpakalpojumu, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe.
«Jaunajam attīstības plānam ir jābūt izstrādātam augstā profesionālā kvalitātē, tāpēc ārvalstu arhitektu un plānotāju piesaiste būtu vēlama. Latvijā vairs nav tik augsta līmeņa pilsētplānošanas speciālistu, kāds bija Kolumbijas Universitātes profesors Sigurds Grava, tāpēc būtu jāsadarbojas ar ārvalstu profesionāļiem un jāpiesaista labākie Latvijas resursi,» sacīja Dripe.
Viņš piebilda, ka Rīgas domei, strādājot pie jaunā pilsētas attīstības plāna, jānodrošina labs un atklāts process, kā arī sabiedrības un nevalstisko organizāciju plaša iesaiste.
«Tāpat nevajadzētu atkārtot 2005.gada pilsētas attīstības plānā pieļautās kļūdas, bet būtu jāatgriežas pie 1995.gada attīstības plāna un jāpaņem no tā tās labās lietas, kas vēlāko gadu attīstības eiforijā ir pazudušas,» sacīja Dripe.
Jau ziņots, ka, lai labotu pirms krīzes pieļautas kļūdas un sistēmiskā līmenī novērstu korupcijas riskus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzsākt darbu pie jauna Rīgas attīstības plāna izstrādes, aģentūra LETA uzzināja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
«Esošais Rīgas attīstības plāns ir spēkā jau gandrīz sešus gadus. Šajā laikā daudz kas ir mainījies sociālekonomiskajā vidē, tāpēc tas ir rūpīgi jāizvērtē, jāpaņem no tā labākais un jāpapildina ar jauniem risinājumiem, tādējādi radot mūsdienām atbilstošāku jaunu pilsētas attīstības plānu. Ir virkne vietu Rīgā, kuras stagnē, neļaujot īpašniekiem tās attīstīt, apbūvēt vai labiekārtot tikai šobrīd spēkā esošā noteiktā izmantošanas veida dēļ, kas neatbilst mūsdienu situācijai un apstākļiem, un tas nav pareizi,» norāda Ušakovs.
Ušakovs uzsver, ka ar jaunā pilsētas attīstības plāna palīdzību ir jāturpina attīstīt publiskā infrastruktūra, kas nenoliedzami esot fiziskais pamats katras teritorijas izaugsmei, jāturpina samazināt Rīgas satiksmes infrastruktūras fragmentārais raksturs un jāpilnveido pilsētas satiksmes sistēma kopumā.
Spēkā esošais pilsētas attīstības plāns tika izstrādāts periodā, kad pilsētā un valstī kopumā bija vērojama strauja ekonomiska izaugsme. Tā tieši ietekmēja arī plānošanas dokumentu izstrādes organizācijas procesu un ideoloģiskās nostādnes, kas prioritāri bija balstītas uz Rīgas konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona metropoļu vidū un daudzveidīgu, uz elastīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem balstītu, teritorijas attīstības iespēju radīšanu.
Kā norāda domes priekšsēdētājs, tam raksturīga zemāka plāna detalizācijas pakāpe, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai. Šādai pieejai ir potenciāli lielāks korupcijas risks, ko apliecina arī daudzie tiesiskie konflikti dažādu Rīgas teritoriju attīstības jautājumos. Pilsētas attīstības plānam pēc būtības ir jāiemieso pilsētas iedzīvotāju un iespēju robežās arī pilsētā strādājošo, investoru un viesu vienošanās par pilsētas attīstības redzējumu.
Izstrādājot jaunu pilsētas attīstības plānu, īpaša uzmanība tikšot pievērsta pētījumiem, kas saistās ar iedzīvotāju skaita izmaiņām un no tā izrietošajām prasībām pēc mājokļiem, pārvietošanās un darbavietām.
Jāveic rūpīgs esošā pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējums, tostarp analizējot faktiskos un teorētiski pieļaujamos apbūves parametru rādītājus, kā arī apzinot juridiskos riskus, ja plānojums tiktu būtiski mainīts. Plānošanas procesu un risinājumus nedrīkst skatīt atrauti no īpašumu piederības struktūras, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu pašvaldības un valsts resursus, vienlaicīgi pēc iespējas maz negatīvi ietekmējot privātīpašnieku intereses.
