Kādi ir kopējie zaudējumi, ko izraisa kāpšana vantīs?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Psihiatre Sandra Pūce, runājot par nelaimi, kas pagāgājušajā nedēļā notika uz Vanšu tilta, aicina pievērst uzmanību kopējiem zaudējumiem, ko izraisa tāds kāpiens vantīs.

«No visām iepriekšējām reizēm neesam mācījušies. Atkal tiltā var uzkāpt. Pietiek vienam uzkāpt tiltā, un uzreiz ir milzīgi satiksmes ierobežojumi. Šajā gadījumā ir jāvērtē, cik daudziem cilvēkiem tas radīja stresu, cik daudzi nokavēja. Tāpēc kopējais zaudējums ir daudz lielāks,» laikrakstam «Neatkarīgā» sacīja eksperte.

Pūce par bojāgājušo jaunieti saka: viņas pieredze liecina – cilvēkus ar šādām veselības problēmām var nomierināt sarunājoties, «viņi ieklausās un neizdara murgainu rīcību», tāpēc, protams, jārunā ir.

Vienlaikus gan viņa arī norāda, ka ne vienmēr pašnāvniecisku domu pārņemts cilvēks klausīs un klausīsies. «Es nezinu, vai varēja nopietni glābt. Nesaprotu tehniski, kā ar viņu sarunāties. Kliegt pa ruporu? Ja jau var uzkāpt augšā, lai sarunātos, tad var arī nocelt,» - tā psiholoģe.

Daktere arī saka – Rīgā ir krīžu centri un atbilstoši sagatavoti speciālisti, lai sarunātos ar krīzes situācijā nonākušajiem, tajā skaitā – suicidālu ideju pārņemtajiem, taču viņa nevarot pateikt, vai «mums ir psiholoģiskās palīdzības dienesti, kurus izsaukt ekstrēmos brīžos». Tas ir jautājums par sadarbību, kas droši vien jārisina valsts, pašvaldības un attiecīgo dienestu līmenī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu