Kāpēc Rīgai jāražo ūdens

Mulsina vienīgi fakts, ka visā šajā diskusijā neviens tā arī nav vēlējies pieminēt ieguvumus un priekšrocības, ko šis projekts atnesīs patērētājiem. Un šeit es domāju pirmkārt ikvienu rīdzinieku, kuram arī turpmāk būs iespēja saņems kvalitatīvu un Eiropas kritērijiem atbilstošu ūdens un kanalizācijas pakalpojumu par pašu zemāko komunālo tarifu Latvijā. Tāpat ieguvēji būs arī visi pircēji, jo ir skaidrs, ka konkurences apstākļos palielinās iespēja saņemt labāko pakalpojumu par zemāku cenu.

Nedaudz par to, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums par šāda uzņēmuma izveidi. Savulaik tika plānots, ka Rīga kļūs par miljonu iedzīvotāju pilsētu, attiecīgi visa komunālā un ūdens saimniecība tika veidota, lai spētu diennakts režīmā kvalitatīvi apkalpot maksimāli lielu pilsētnieku skaitu. Šobrīd Rīgā dzīvo ap 650 000 iedzīvotāju. Pēdējo septiņu gadu laikā ūdens patēriņš Rīgā ir samazinājies par 25%. Ko tas nozīmē «Rīgas Ūdenim»?

Diemžēl zaudējumus. Tajā pašā laikā «Rīgas Ūdens» kā pašvaldības funkciju veicējam neatkarīgi no visa Rīgā jānodrošina nepārtraukta un sistemātiska visu iekārtu darbība un atbilstoša pakalpojuma kvalitāte. Tāpat pakāpeniski jāatjauno arī pilsētas ūdensapgādes infrastruktūra, kas arī prasa ievērojamus ieguldījumus.  Ja reiz patēriņa krituma iespaidā samazinājušies uzņēmuma ienākumi, bet funkciju apjoms palicis nemainīgs, rodas loģisks jautājums – kurš maksās starpību?

Iespējams, visvienkāršāk šobrīd būtu pacelt tarifu par ūdens un kanalizācijas lietošanu Rīgā. Sak, nebūs jau pirmais gadījums, kad komunālo pakalpojumu sniedzēji nostāda iedzīvotājus fakta priekšā – ekonomiski spiedīgi apstākļi, tagad būs jāmaksā vairāk.
Taču «Rīgas Ūdens», neskatoties ne uz nodokļu pieaugumiem, elektroenerģijas tarifu kāpumiem u.c. izmaksu pieaugumiem, savus tarifus nav paaugstinājis jau sešus gadus (!) un Rīgas iedzīvotāji vēljoprojām var maksāt zemāko tarifu par ūdens un kanalizācijas izmantošanu visā valstī. Patiesībā, ja «Rīgas Ūdens» nemeklētu jaunus risinājumus savas darbības nodrošināšanai, tad ūdens un kanalizācijas tarifs rīdziniekiem būtu jāpaaugstina jau sen.

Šobrīd Rīgas ūdens rīcībā esošo dzeramā ūdens ieguves vietu kapacitāte dod iespēju iegūt divas reizes vairāk ūdeni, nekā tas rīdziniekiem nepieciešams ūdensapgādes sistēmas nodrošināšanai. Izveidojot dzeramā ūdens fasēšanas ražotni un nodrošinot Rīgas ūdens tirdzniecību, no kā, starp citu 90% produkcijas paredzēta kā eksporta nevis vietējā tirgus prece, varam kompensēt arī ūdens patēriņa samazinājumu.

Uzņēmēji, kuri protestē pret šo projektu norāda, ka patlaban Latvijā darbojas vismaz 14 uzņēmumi, kuru komercdarbība saistīta ar fasētā ūdens ražošanu, līdz ar to konkurence Latvijas fasētā ūdens tirgū balansējot uz rentabilitātes robežās. Negribētu gan īsti šim apgalvojumam ticēt, jo, piemēram, apskatot šo uzņēmumu 2011.gada darbības pārskatus, kas ir publiski pieejami, var redzēt, ka šo uzņēmumu rentabilitāte ir ap 8%. Tā kā, visticamāk, šie uzņēmēji vienkārši baidās no konkurences un nevēlas, lai tirgū ienāktu jauns spēlētājs, kas godīgas konkurences apstākļos spēs patērētājiem piedāvāt savu produkciju.

Nepamatotas ir arī bažas par tirgus kropļošanu, jo jaundibinātā kompānija ūdeni, kas tiks pildīts pudelēs, no SIA «Rīgas Ūdens» pirks par tādu pašu cenu kā ikviena Rīgas mājsaimniecība vai jebkurš lielais ūdens patērētājs, tāds kā, piemēram, a/s «Aldaris». Turklāt jaunais uzņēmums darbosies uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkura cita komercsabiedrība, strādājot brīvā tirgus apstākļos, tā netiks nedz dotēta no pašvaldības budžeta, nedz kreditēta, nedz baudīs kādas citas privilēģijas, kas nebūtu pieejamas citiem uzņēmējiem.

Šobrīd nav nekāda pamata apšaubīt «Rīgas Ūdens» vadības veiktos biznesa plāna aprēķinus un prognozes, kas ir balstītas gan uz Latvijas tirgus izpēti, gan potenciālo eksporta tirgus apzināšanu. Tādēļ es aicinu uzņēmējus būt stipriem un nebaidīties no konkurences, jo veselīga konkurence veicina attīstību un rada inovatīvus produktus, no kā iegūs visi Latvijas iedzīvotāji.