Ātruma rekordisti ir «mērķtiecīgi ļaudis», un dažādi ārēji kavēkļi kā fotoradari tos maz ietekmē. Par to liecina jaunie ātruma rekordi, kur Olaines novadā atļauto 90 km/h vietā kāds traucies ar 191 km/h, bet Rīgas pilsētā, vietā, kur atļautais ātrums bija 50 km/h, kāds «izspiedis» 165 km/h.
Autoklubs «LAMB» jau sen paudis viedokli, ka automašīnas īpašnieka automātiska sodīšana par fotoradara fiksētu pārkāpumu, nenoskaidrojot īsto vadītāju, varētu nebūt tiesiska, jo tādejādi jāsaņem sods par pārkāpumu, kurš nav veikts, bet «ātruma rekordists» iespējams tā arī netiek atklāts. Tādēļ atbalstām Tiesībsarga iniciatīvu, iesniedzot jautājumu izskatīšanai Satversmes tiesā, lai šī kompetentā un autoritatīvā institūcija lemj kam taisnība.
Zīmīgi, ka pirmo vietu pārkāpēju vidū ieņem tautā labi zināmo «golfiņu» nevis par ātro braukšanu izdaudzināto un bieži aprunāto «BMW» automašīnu vadītāji. Tātad iespējams, ka dzīvojam stereotipu varā, un vidēji statistiskais ātruma pārkāpējs brauc nevis ar četrlitrīgu «BMW», bet piecpadsmitgadīgu «Volkswagen Golf».
Galvenais gan ir biežo pārkāpumu skaits, nevis ar kādas markas auto tas izdarīts. Fakts, ka kādam autovadītājam fotoradari jau fiksējuši 24 pārkāpumus, neliecina par atsevišķu neuzmanības gadījumu, bet drīzāk par absolūtu vienaldzību. Ja iedziļināmies, tad brīdis, kad neapmaksāta pārkāpuma soda kvīts rada reālas problēmas, ir laiks, kad jāveic kādas manipulācijas CSDD, piemēram, jāiziet tehniskā apskate. Nav samaksāts, pie apskates netiekam, tomēr, ja apskate vēl nav aktuāla, var turpināt traukties gar radariem un vākt soda naudu.
Tāpat teorētiski var arī neiet tehnisko apskati kā to pamanījies kāds autovadītājs, kurš saņēmis jau astoņpadsmit soda kvītis par neizietu tehnisko apskati un droši vien ripo tālāk.
Var nopirkt vecu «golfiņu» ar derīgu tehnisko apskati par pāris simtiem latu, braukt gar radariem cik ātri vien iegribas, savākt kādu tūkstoti latu soda naudās un pirms kārtējas apskates auto vienkārši izmest vai atdot metāllūžņos, un nopirkt līdzīgu auto.
Autokluba «LAMB» rīcībā esošā informācija liecina, ka šādas iespējas tiek izmantotas, un tas ir vēl viens apliecinājums viedoklim, ka noskaidrot konkrēto auto vadītāju, kurš izdara pārkāpumu pie fotoradara, būtu nepieciešams. Nekonkrētība ir potenciāls risks visatļautības izplatībai.
Fotoradaru ieviesēju, uzņēmuma «Vitronic Baltija» pārstāvju teiktais, ka ar esošajiem radariem, tos pārregulējot, var panākt autovadītāja sejas atpazīstamību, liecina, ka lietas praktiskā puse nav tik sarežģīta, kā sākotnēji varētu domāt, nepieciešamas tikai atbilstošas izmaiņas likumdošanā. Ņemot vērā, ka diskusija par sodīšanas veidu ir jau ilgstoša, un katrs no iesaistītajiem strikti aizstāv savu pozīciju, ceram, ka Satversmes tiesa drīzumā viesīs objektīvu un tiesisku skaidrību.
