Rīgas domes sociālo darbinieku kļūdas dēļ kāda rīdziniece trīs gadus nepamatoti atzīta par maznodrošinātu. Kaut arī personas ar noteiktiem ienākumiem statuss sievietei nodrošinājis nepamatoti labvēlīgus apstākļus, ļaujot saglabāt vietu rindā uz pašvaldības dzīvokli, viņa no Rīgas domes vēlas piedzīt morālo kompensāciju 3000 latu apmērā.
Rīgas pilsētas pašvaldībā šā gada aprīlī saņemts kādas 1959.gadā dzimušas rīdzinieces iesniegums, kurā viņa lūdz vai nu izsniegt izziņu par atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem statusam dzīvokļa jautājuma risināšanai, vai arī izmaksāt viņai nodarīto mantisko zaudējumu un morālo kaitējumu saistībā ar Rīgas Sociālā dienesta darbinieku rīcību 2008., 2009., 2010.gadā, nepamatoti piešķirot viņai personas ar noteiktiem ienākumiem statusu palīdzības dzīvokļa jautājumos risināšanai.
Rīgas dome, izvērtējot šo informāciju, secinājusi, ka Rīgas Sociālā dienesta darbinieki ir vairākas reizes pieļāvuši kļūdu un piešķīruši kundzei personas ar noteiktiem ienākumiem statusu, neskatoties uz to, ka viņas ienākumi 2008., 2009. un 2010.gadā ievērojami pārsniedza Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikto pieļaujamo ienākumu līmeni (250 latu) atsevišķi dzīvojošai personai, kas dzīvo denacionalizētā namīpašumā un pretendē uz statusa piešķiršanu.
Trīs gadus pēc kārtas sievietes ienākumi mēnesī vidēji bijuši par 80 līdz 90 latiem lielāki, nekā noteiktais minimums, taču sociālie darbinieku kļūdījušies un izdevuši dāmai labvēlīgus, taču prettiesiskus administratīvos aktus - personas ar noteiktiem ienākumiem statuss viņai trīs gadus nav atņemts, tādējādi ļaujot saglabāt vietu rindā uz pašvaldības dzīvokli.
Kaut arī sieviete visas deklarācijas aizpildījusi godprātīgi un precīzi, Sociālā dienesta datubāzē nav ticis atzīmēts, ka kundze nedzīvo kopā ar savu vīru - viņš deklarējies sievas dzīvoklī, bet pats jau gadiem dzīvojot Krievijā, taču sociālā dienesta darbinieki pieņēmuši, ka kundzes ienākumi dalāmi uz divām personām un līdz ar to viņa atbilst personas ar noteiktiem ienākumiem statusam.
Šādu kļūdu darbinieki pieļāvuši trīs gadus pēc kārtas. Deputāts Mārtiņš Šmits gan pauda aizdomas, ka tik neticama sakritība varētu būt saistīta arī ar kādiem koruptīviem darījumiem Sociālajā dienestā. Pārbaudot kādas jaunas Sociālā dienesta darbinieces atzinumu 2010.gadā, kļūda tomēr atklāta, un 2011.gadā sievietei šis statuss atteikts. Līdz ar to viņa zaudējusi tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokli kā persona ar noteiktiem ienākumiem, kas dzīvo denacionalizētā namā. Tiesa, pēc pēdējās informācijas sievietes vārds reģistrā atrodams joprojām, šodien Sociālo jautājumu komitejā atzina Juridiskās pārvaldes speciālists Dainis Špeļs.
Par maznodrošinātu personu nepamatoti atzītā sieviete uzskata, ka Sociālā dienesta kļūdas nodarījušas viņai gan mantisku, gan morālu kaitējumu, jo viņa piecus gadus absolūti nepamatoti un veltīgi turpinājusi gaidīt sava dzīvokļa jautājuma risinājumu un ar cerībām vērojusi, kā tuvojas viņas kārta uz dzīvokli. Iestādes prettiesiskas rīcības dēļ viņai radušies mantiski zaudējumi - lai nezaudētu vietu rindā uz pašvaldības dzīvokli, viņa vairākus gadus turpinājusi īrēt dzīvojamo platību denacionalizētajā namā, kur ziemās neesot bijusi pat apkure. Sieviete uzsvēra - ja no dzīvokļu reģistra viņa būtu izslēgta laikus, jau 2008.gadā, viņa būtu atradusi lētāku un labāku mājokli, taču laikā no 2008.gada janvārim līdz šā gada aprīlim viņa palikusi denacionalizētajā namā un bijusi spiesta maksāt augstāku īres maksu - 72 santīmus par kvadrātmetru. Sieviete aprēķinājusi, ka viņa šo gadu laikā par īri pārmaksājusi teju 2400 latu.
Kundze vēlas piedzīt arī morālo kompensāciju, jo četrus gadus velti gaidījusi, kā pamazām tuvojas viņas rinda uz pašvaldības dzīvokli, tikmēr salstot denacionalizētā namā bez apkures un maksājot pārāk augstu īres maksu. Tāpat viņa zaudējusi uzticību Sociālajam dienestam, jo tas viņu vairākus gadus muļķojis.
Rīgas dome, izvērtējot visus ar lietu saistītos apstākļus, secinājusi, ka Rīgas Sociālā dienesta darbinieki ir pieļāvuši kļūdu, tomēr uzskata, ka atlīdzināt Iesniedzējai mantiskos zaudējumus nav pamata, jo kundze ir uzskatāma par līdzatbildīgu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē. Speciālisti norādīja, ka dāmai vajadzēja apzināties, ka viņa nepamatoti saņem statusu, jo viņas ienākumi ievērojami pārsniedz noteikumu noteikto ienākumu līmeni. Kundze savā iesniegumā neesot spējusi norādīt cēloņsakarību starp viņai iespējami radītiem finansiāla rakstura zaudējumiem un Rīgas Sociālā dienesta un Labklājības departamenta pieņemtajiem lēmumiem.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti šodien vienprātīgi nolēma - ņemot vērā, ka darbinieku kļūdas dēļ pieņemtie lēmumi bijuši personai labvēlīgi, dāmai nepienākas ne zaudējumu atlīdzība, ne morālā kompensācija.
Viens no sociālajiem darbiniekiem, kas pieņēmis kļūdainos lēmumus, Sociālajā dienestā vairs nestrādā, savukārt vērsties pret otru nav iespējams, jo iestājies pārkāpuma noilgums, norādīja Špeļs.
