Mācāmies svinēt Jāņus. Trešais solis

1. Mājinieki laipni sagaida atbraucējus pie vārtiem un aplīgo, apdziedot visu, ko redz.

2. Līgotāji, sētā ienākot, sasveicinās, dzied pretim, ko prot (klusējot nedrīkst nākt), un pasniedz ciemkukuļus.

3. Atbraucēji dodas iekārtot guļvietu, izsaiņo mantas.

4. Sakārto svētku drānas. Sajūt, kāda krāsa nepieciešama šajā dienā.

5. Savlaicīgi atbraukušie līgotāji palīdz saimniekiem svētku sagatavošanas darbos. Sievietēm vienmēr atrodas darbs virtuvē, vīriem - pie pļaušanas.

6. Meitas un sievas pin raibu ziedu vainagus, lai būtu tik skaistas kā puķes un lai Dievs dotu auglību, raženus, veselus bērnus. Ir vairāki vainagu pīšanas veidi. Kas māk, pamāca nezinātājiem. Meitas vij mazos zīlēšanas vainadziņus vai trejdeviņu ziedu (īpaši lasītu ziedu) vainagus. To dara tā: paiet pļavā 9 soļus un noplūc 3 ziedus, ko ierauga, iepin tos vainagā, atkal paiet 9 soļus, noplūc 3 ziedus, iepin tos vainagā utt.

7. Puišiem un vīriem pin ozolzaru vainagus, lai tiem tiek ozolu spēks un diženums. Neviena galva lai nepaliek bez vainaga. Senie latvieši ticēja, ka no dabas var smelt tās spēku. Ticam un darām arī mēs! 

8. Vīri kopā ar saimnieku izdomā, kur un kāds būs galvenais ugunskurs: kalna galā, dīķa malā, upes vidū uz salas vai uz plosta ezerā. Varbūt līgotāji kā kuršu zvejnieki liks malku laivā vai mucā un palaidīs jūrā? Vidzemnieki sagatavo vairākus ugunskurus visapkārt kalnam un vidū ceļ uguns kārti - pundeli. Naktī līgo no viena ugunskura pie nākamā, ejot pa saulei, tas ir, pa apli pulksteņa rādītāju kustības virzienā.

9. Vīri dodas uz mežu gādāt malku. To krauj stateniski vai aciņo. Malkas vajag tik daudz, lai pietiktu visai naktij. Izmanīgākie, ņemot palīgā kāpnes, sakrauj pat 3-5 m augstus malkas torņus.

10. Vīri palīdz sagatavot uguni kārts galā - pundeli. Kārti pušķo ar meitu vītu zāļu viju, kārts galā liek muciņu ar darvu, malku un citiem labiem degmateriāliem. Pēc Saules pavadīšanas pundeli vispirms aizdedzina, tad paceļ un ļoti rūpīgi nostiprina.

11. Sagatavo Saules ratu - metāla ratu notin ar auduma strēmelēm vai salmiem, piesūcina ar degmaisījumu. Ja nav rata, var no salmiem veidot arī lelles, ko naktī sadedzina ugunskurā vai uz ugunsplosta, kopā ar tām iznīcinot arī savas neveiksmes.

12.. Vīri no meijām izveido un iepriekš noskatītās vietās nostiprina vārtus Saules pavadīšanai un sagaidīšanai. Var veidot vēl trešos - pašiem jāņubērniem.

13. Sameklē pērno ozollapu vainagu, ko iekar vārtos un, saulei rietot, sadedzina. Citi pērnie vainagi būs labs iekurs ugunskuram.
14. Kad darbi apdarīti, dodas uz ezeru vai upi nomazgāties un nopeldēties.

15. Saimnieces vāra Jāņu zupu no jaunajiem zaļumiem, dārza un tirgus labumiem. Čaklākie darba darītāji tiek dūšīgi pacienāti.

16. Ja svētku sagatavošanas darbi padarīti, dodas nosnausties diendusu, lai vakarā būtu možs gars.

17. Atkārto dziesmu pantus un pamāca citiem.

18. Velk svētku drānas un runājas ar visiem. Jāņos vajag runāties, lai nav visu gadu jāķīvējas. Tik nevajag runāties četratā krustiski, jo tad velnam sāp galva, bet Jāņos viņu nedrīkst lieki raustīt aiz ūsām!

19. Šajos svētkos skatītāju nav - visi ir darītāji!

Atceries! Īstens līgotājs saskaņā ar tradicionālo uzvedības ētiku nekad nenāk sētā ar vulgāru uzbāzību, pieprasot sieru, sieru,
alu, alu!