Arī Rīgas apgabaltiesa šodien atzina par izpildāmu Latvijā Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.
Lembergs zaudē tiesā par 66,69 miljonu latu vērto aktīvu iesaldēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atšķirībā no pirmās instances tiesas Rīgas apgabaltiesa savā lēmumā precīzi uzskatīja mantu, uz kuru attiecas aktīvu iesaldēšana, aģentūrai LETA pastāstīja vairāku prasītāju statusā esošo ārvalstu kompāniju advokāts Uģis Grūbe. Šodien pasludināto Rīgas apgabaltiesas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Senātā.
Kā ziņots, Anglijas tiesas lēmumu par izpildāmu Latvijā jau pirms gada bija atzinusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, taču šis Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums tika apstrīdēts Rīgas apgabaltiesā.
2011.gada 20.aprīlī Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru izvest no Anglijas vai Velsas, jebkādā veidā no tiem atbrīvoties, rīkoties ar tiem vai samazināt to vērtību.
Iesaldēšanas arests attiecas uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums. Tiesas rīkojuma izpratnē aktīvi ietver jebkuru aktīvu, no kura personai ir tieša vai netieša vara atbrīvoties vai vara rīkoties ar to tā, it kā tas šai personai piederētu.
Ņemot vērā, ka Lembergs atrodas Latvijā, pieteicēji - «Antonio Gramsci Shipping Corporation» un aptuveni 30 kompānijas - bija vēlējušies legalizēt un izpildīt Anglijas tiesas rīkojumu Latvijā, kā arī nodrošināt nolēmuma izpildi.
Rīgas apgabaltiesa 25.maijā vairākas stundas ilgā tiesas sēdē uzklausīja gan Lemberga advokātes Vinetas Čukstes, gan Grūbes sniegtos argumentus gan attiecībā uz lietas piekritību, gan procedūru, kādā par Anglijas tiesas rīkojumu paziņot atbildētājam Lembergam.
Gan Čukste, gan Grūbe izteica pretējus viedokļus attiecībā uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, proti, Čukste pauda pārliecību, ka Vidzemes tiesas lēmums būtu atceļams un Anglijas tiesas rīkojums Latvijā nebūtu izpildāms, savukārt Grūbe atzīmēja, ka Vidzemes priekšpilsētas lēmuma atcelšanai nav pamata.
LETA jau ziņoja, ka Anglijas tiesas pērn izdotais rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu, iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu 2011.gada 13.jūnijā apmierināja. Par šo lēmumu, kā arī par atteikumu izskaidrot iepriekšminēto nolēmumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas blakussūdzības.
Apgabaltiesa pērn 17.oktobrī rakstveida procesā - bez lietas dalībnieku piedalīšanās - sāka vērtēt lēmumu atzīt un izpildīt Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu. Tomēr pēc tam tika izlemts jautājumu tomēr skatīt mutvārdos atklātā tiesas sēdē, uz to uzaicinot lietas dalībniekus.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu iepriekš žurnālā «Jurista Vārds» kritizēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Baiba Rudevska, kura norādīja, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi vairākas kļūdas, kas gan «cilvēcīgi ir saprotamas».
Viņa norādīja, ka lūgums, par ko pērn 13.jūnijā lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, ir pirmais gadījums Latvijā, kad tiesām jālemj par Latvijas tiesību sistēmā nepazīstama Anglijas tiesībās esoša prasības nodrošinājuma līdzekļa - tā sauktā Mareva rīkojuma - izpildes atļauju.