Itālijas premjerministrs Mario Monti brīdinājis Eiropas valstu līderus, ka nespēja vienoties par kopīgu rīcību pašreizējās krīzes laikā veicinās finanšu tirgu uzbrukumus to ekonomikām.
Monti: Eirozonas krīze rada riskus tirgus uzbrukumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Monti piektdien gatavojas Romā tikties ar Francijas, Vācijas un Spānijas vadītājiem pirms nākamajā nedēļā ieplānotā Eiropas Savienības (ES) samita.
Viņš prognozē, ka bez vienotas rīcības no visām eirozonas dalībvalstīm varētu tikt piedzīvoti «aizvien lielāki spekulatīvi uzbrukumi».
Eiropas laikrakstos publicētajos komentāros Monti norāda, ka bez uzticama plāna «sabiedrības neapmierinātība ar situāciju Eiropā tikai palielināsies».
Itālijas premjers ir pārliecināts, ka tirgus uzbrukumi tiktu vērsti pret tām valstīm, kas nav spējušas ievērot ES norādījumus, un ietvertu «vājāku valstu nomocīšanu».
Viņš pauda nepieciešamība pēc «vēl lielākas integrācijas, lai Eiropas ekonomikas no parādsaistību krīzes spētu izkļūt labā formā».
Viņa komentāri saskan ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas ceturtdien paustajiem izteikumiem, ka eirozonas valstis patlaban piedzīvo «spēcīgu saspīlējumu» un tām vajadzīga ciešāka sadarbība, ja tās vēlas pārvarēt šo krīzi.
Viņa arī aicināja eirozonai sniegt tiešu palīdzību grūtībās nonākušajām bankām un atvieglot atsevišķus taupības pasākumus problēmu valstīs, lai arī Vācija šādam ierosinājumam jau iepriekš izrādījusi pretestību.
Tikmēr sagaidāms, ka piektdienas tikšanās laikā Romā Spānijas valdība varētu izteikt oficiālu lūgumu pēc eirozonas palīdzības tās banku sistēmas rekapitalizēšanai.
Spānija ceturtdien paziņoja, ka banku sistēmas rekapitalizēšanai tai nepieciešams līdz pat 62 miljardiem eiro (44 miljardiem latu), kas gan ir krietni mazāk, nekā piekritusi aizdot eirozona.
Jau vēstīts, ka eirozonas finanšu ministri 9.jūnijā nolēma piešķirt aizdevumu līdz pat 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu) Spānijas valdībai, lai tā palīdzētu valstī strādājošajām bankām, kuru darbību negatīvi ietekmē tā dēvētie sliktie kredīti pēc nekustamo īpašumu burbuļa pārsprāgšanas.