Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% Latvijā nodarbināto atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pirms, nevis pēc atvaļinājuma, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.
Lielākā daļa strādājošo atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pirms atvaļinājuma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā iemeslus šādai rīcībai iedzīvotāji norāda vienkāršāku naudas lietu plānošanu atvaļinājuma laikā (26% respondentu, kas izvēlas saņemt naudu pirms atvaļinājuma), ieraduma spēku (24%) un pārliecību, ka darba devējs laikus samaksās nopelnīto (15%). Bieži tiek minēta arī iespēja šādā veidā veikt lielākus pirkumus vai aizbraukt ceļojumā (13%), kā arī atmaksāt parādus (10%).
Savukārt teju katrs trešais nodarbinātais, kas atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pēc atvaļinājuma, visbiežāk to pamato ar vajadzību sevi disciplinēt un nodrošināt vienmērīgu ienākumu plūsmu arī pēc atvaļinājuma.
Vienlaikus gandrīz puse respondentu norāda, ka labi pavadīts atvaļinājums nenozīmē lielus tēriņus, bet katrs trešais respondents uzskata sevi par labu finanšu plānotāju, jo jau laikus paredz atvaļinājumam nepieciešamos līdzekļus. Lielākā daļa aptaujāto norāda, ka atvaļinājuma tēriņiem pietiek ar regulārajiem ienākumiem un atvaļinājuma naudu, bet īpašus uzkrājumus atpūtas laikam veido tikai katrs piektais.
Tajā pašā laikā katrs ceturtais vīrietis apgalvo, ka atvaļinājumā izvēlas «dzīvot zaļi», pat tad, ja pēc tam nepieciešams «ciešāk savilkt jostu». Sievietes šādam apgalvojumam piekrīt krietni retāk – tikai 14% gadījumu. Tomēr sievietes biežāk norāda, ka atvaļinājuma laikā regulāri sanāk pārtērēties un iekulties parādos.
Institūta aptauja par iedzīvotāju atvaļinājuma plāniem veikta šā gada jūnijā, internetā aptaujājot vairāk nekā 550 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 55 gadiem, kas ir oficiālās darba attiecībās.