Četru melu tipi

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en

Ir četri melu tipi — baltie meli, labvēlīgie meli, ļaunprātīgie meli un maldinošie meli.

Baltie meli ir mūsu sabiedriskās dzīves daļa un attur mūs no savstarpējas emocionālas sāpināšanas vai aizvainošanas ar aukstu, skarbu, sāpīgu patiesību. Labvēlīgos melus lieto cilvēks, kurš grib kādam palīdzēt. Piemēram, ja zemniekam, kurš slēpa ebrejus no nacistiem, vaicāja, vai viņa mājās ir kāds ebrejs, un viņš atbildēja noliedzoši, tad viņa meli tika uzlūkoti par varonību.

Glābējs, kurš izvelk bērnu no degošas mašīnas un melo tam, ka ar viņa vecākiem viss kārtībā, pasargā bērnu, kaut tikai uz īsu laiku, no vēl lielākas traumas. Ārsts, kas melo slimniekam pie viņa nāves gultas, lai uzlabotu viņa noskaņojumu, vai izraksta nekaitīgas viltus zāles, arī prasmīgi melo. (Starp citu, pētījumi rāda, ka 30–40% pacientu kļūst labāk no viltus zālēm.)

Bīstami ir ļaunprātīgie meli, jo melim ir nolūks nodarīt upurim ļaunumu vai nostādīt to neizdevīgā stāvoklī, lai gūtu labumu sev. Piemēram, Džeriju viena no viņas draudzenēm darīja uzmanīgu par vīrieti, kurš tai pievērsa lielu uzmanību. Džerija bija vientuļā māte, kas sabiedrībā daudz negrozījās, un, kad viņa dēla bērnudārza grupiņā satika vientuļo tēvu, kurš turklāt interesējās par viņu, Džerija bija sajūsmā.

Turpretī Mārdžijai patika ātri romāni. Viņa pateica Džerijai, ka šis vīrietis ir labi pazīstams brunču mednieks, kurš specializējies sieviešu siržu laušanā. Džerija, kas vienmēr uzmanījās ar vīriešiem, baidīdamās, ka dēls varētu viņas draugam emocionāli pieķerties, kopš tā brīža izvairījās no šā vīrieša. Pēc mēneša Džerijai gadījās uzskriet šim vīrietim virsū vietējā tirdzniecības centrā — ar starojošo Mārdžiju pie rokas.

Ir divi maldinošo melu tipi — noklusēšana un falsificēšana. Noklusējot melis patiesībā nestāsta melus, tikai neizpauž informāciju. Piemēram, vēlāk Džerija uzzina no kādas citas draudzenes, ka šis vīrietis pagātnē ir piekrāpis iepriekšējo draudzeni, pārrakstot visu viņas naudu uz sava vārda, un tad ar visu naudu aizlaidies, atstājot draudzeni bankrota priekšā. Nez vai jūs varētu vainot Džeriju, ka viņa to nestāsta Mārdžijai. Draudzene tā kā tā neticētu. Bet, ja Džerija pieņem lēmumu Mārdžijai neko neteikt, arī viņu var vainot melos, šoreiz — noklusēšanā.

Falsificējot viltus informācija tiek pasniegta kā patiesa. Mārdžija bija sniegusi Džerijai nepatiesu informāciju par vīrieša dabu, lai atkarotu viņu sāncensei. Šāda melošana vienmēr notiek ar nodomu, nekad ne nejauši.

Ļaunprātīgie meli tiek stāstīti vai nu atriebjoties, vai lai sasniegtu savus mērķus. Bieži vien par viegli saskatāmu ļaunprātīgo melu mērķi kļūst sabiedrībā augstu stāvoši cilvēki — aktieri, bagātnieki, politiķi. Žurnālisti, kas iesniedz apmelojošus stāstiņus draņķīgiem laikrakstiem un žurnāliem, zinādami, ka tie ir nepatiesi, var gūt sev labumu tāpat kā viņu konkurenti, kas darbojas biznesā, politikā, šovbiznesā.

Ļaunprātīgos melus un baumu izplatīšanu bieži vien izmanto par ieroci konkurences apstākļos. Ļaunprātīgie meļi cenšas sagraut upuru personību un reputāciju, tam parasti ir postošas un ilgstošas sekas. Piemēram, kāda firma var izplatīt viltus informāciju, ka tās galvenajam konkurentam ir finanšu grūtības. Tāpat nav nekā neparasta, ja kādas politiskās partijas pārstāvis sāk tenkot par oponenta nepiedienīgo seksuālo uzvedību.

Iedomājieties efektu, kāds rastos, ja viens no diviem vīriešiem, kuri aplido vienu un to pašu sievieti, izplatītu melus, ka otram ir HIV vai viņš ir pedofils. Lai cik briesmīgi un neticami būtu meli, ja jūs uz kādu metīsiet pietiekami daudz dubļu, tad kaut kas pielips. Tas ir princips, uz kura pamata darbojas ļaunprātīgie meli.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu