Mazo skolu programmu no nākamā gada vispirms piedāvās Latgales skolām, pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadības pārstāvjiem un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Mazo skolu programmu no nākamā gada vispirms piedāvās Latgales skolām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji iepazīstināti ar mazo skolu programmas piedāvājumu. Latgales programmā paredzēts gan finansējums, gan darbības, lai Latgalē mazās skolas varētu kļūt par daudzfunkcionāliem centriem, un pēc tam, ņemot vērā Latgalē iegūto pieredzi, to attiecinās uz visu pārējo valsti, kam 2013.gada budžetā ir paredzēts finansējums.
Nākamā pusgada laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāpiedāvā detalizēts rīcības plāns, kā mazo programmu īstenot. Ķīlis uzsvēra, ka IZM nevar viena pati risināt tās problēmas, kas ir radušās demogrāfiskās situācijas un teritoriālās attīstības dēļ, tādēļ arī IZM viena nevar risināt šīs problēmas.
"Nevar būt tā, ka uz izglītības sistēmas rēķina tiek risinātas pilnīgi cita rakstura problēmas. Skolās, kuras nevar darboties atbilstoši finansējuma modelim "Nauda seko skolēnam", ir jāizmanto citu ministriju finansējums tiem pakalpojumiem, ko skolas var papildus piedāvāt, piemēram, tālākizglītību, sociālos un informācijas pakalpojumus. Skolas direktors būs atbildīgs ne tikai par mācību procesu, bet arī par visa daudzfunkcionālā centra darbību," stāstīja ministrs.
Pašlaik IZM vislabākā sadarbība mazo skolu programmā esot izveidojusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Labklājības ministriju. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras projektos pieaugušo izglītībai prioritāri finansējums būs pieejams Latgales mazajām izglītības iestādēm jau no nākamā gada 1.janvāra un patlaban jau notiek normatīvo aktu izstrāde.
"Līdz šim izglītības iestādēm bija maz iespēju iesaistīties pieaugušo tālākizglītībā, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, bezdarbnieku pārkvalifikācijā, jauniešu profesionālo prasmju apguvi. Tagad šī prakse tiks mainīta un skolām būs iespēja uzņemties papildus funkcijas - tālākizglītība, sociālā palīdzība, informācijas un kultūras pakalpojumi," uzsvēra Ķīlis.
Tāpat ministrs teica, ka nākotnē būs racionāli jāapvieno vienviet mūzikas, mākslas un sporta izglītības iestādes. Patlaban tiek domāts arī par sociālo pakalpojumu piedāvājumu, bet tas pagaidām vēl ir izstrādes sākumposmā.
Kā ziņots, Dombrovska trešās valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem.