Iepazīstinās ar mākslas muzeja restaurācijas projektu

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: preses foto

No 2012. gada 6. jūlija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) skatītāji varēs iepazīties ar LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projektu, portālu «Apollo» informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903. līdz 1905. gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919).

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka – bez kapitālā remonta bija kalpojusi jau 105 gadus, tāpēc 2010. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi – radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidot optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.

2010. gada 25. maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu «Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 10a rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrāde». Žūrijas komisija 2010. gada 30. septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja «Processoffice» radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projektam ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.

Šobrīd ēkas būvprojekta izstrāde ir pabeigta. Projekts ir saskaņots, un Rīgas pilsētas būvvalde to ir akceptējusi ar sarkano zīmogu. Lai pirms būvdarbu uzsākšanas iepazīstinātu sabiedrību ar ēkas rekonstrukcijas projektu, arhitektu biroji «Processoffice» un «Andrius Skiezgelas Architecture» un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko «Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a, restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekta» izstādi.

Arhitektu biroju «Processoffice» un «Andrius Skiezgelas Architecture» izstrādātais projekts

Ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas unikālo arhitektūru, tās reprezentatīvo statusu un nozīmību Latvijas kultūras mantojuma kontekstā, muzeja rekonstrukcijas stratēģiju veido trīs aspekti: mantojuma, estētiskais un funkcionālais. Projekts paredz saglabāt esošās ēkas kapacitāti un autentiskās detaļas; veidot skaidri izteiktus mūsdienīgus apjomus ar minimālistiskiem dizaina risinājumiem papildus telpās, kas nepieciešamas ēkas renovācijai un muzeja funkciju nodrošināšanai; veikt esošās ēkas funkcionālās stratēģijas izmaiņas, kas ļaus paaugstināt esošās ēkas izmantošanas efektivitāti un piebūves ergonomisku integrēšanu.

Sekojot minētajiem aspektiem, piedāvāts funkcionāli un estētiski līdzsvarots Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekts, saglabājot ēku kā vēsturisku pilsētbūvniecības pieminekli, piešķirot tam mūsdienīgu funkcionalitāti.

Mantojuma aspekts: Esošā muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 6530) un ir viens no visreprezentablākajiem Rīgas arhitektūras objektiem. Saskaņā ar projektu, restaurācijas mērķis ir maksimāli atjaunot funkcionējošos ēkas elementus, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot sākotnējos dekoratīvos elementus bez izmaiņām.

Estētiskais aspekts: Izstāžu platību trūkumu piedāvāts risināt, izmantojot esošās ēkas neizmantotās platības. Papildus funkcijas, kā arī jaunās izstāžu telpas, izvietotas jaunajā piebūvē, kas projektēta pazemes līmenī. Pie šāda novietojuma ir iespējams maksimāli saglabāt ēku kā pilsētbūvniecības pieminekli. Vienīgais pievienojums ir neitrāls betonēts pagalms ar simbolisku vara amfiteātri.

Publiskais laukums pamatā plānots kā sabiedriska pulcēšanās vieta un kā muzeja paplašinājums mākslas objektu izstādīšanai. Līdzenā monolītā betona virsma atvieglo funkcionālo izmantošanu un kalpo esošās muzeja ēkas ikoniskās formas kā skulpturāla tēla izcelšanai, skaidri iezīmējot muzeja paplašinājuma aprises ar attiecīgajiem ainavas elementiem.

Laukuma vidū piedāvāts izveidot 9x9m lielu amfiteātri ar stiklu pārklātu ātriju zem tā. Caur to apmeklētāji varēs vērot muzeja ikdienas dzīvi, tajā pašā laikā stiklojums nodrošinās virsgaismu ekspozīciju telpai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu