Pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma Satversmes tiesa (ST) 27.jūnijā ierosinājusi lietu, lai vērtētu, vai valsts pamatlikumam atbilst Latvijā līdz ar fotoradariem iedibinātā prakse, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sods tiek piemērots automašīnas īpašniekam, nenoskaidrojot pārkāpuma faktisko izdarītāju.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, lieta ierosināta par vairāku Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta daļu atbilstību Satversmes 92.pantam.
Apstrīdētajā Ceļu satiksmes likuma normā uzskaitītas īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Savukārt Satversmes 92.pants cita starpā nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 3.daļa nosaka administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma sastāvdaļas gadījumā, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru.
Šī paša panta 5.daļa noteic, ka protokolu-lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā ir saņemta atļauja, protokolu-lēmumu nosūta personai, kura saņēmusi atļauju.
Savukārt, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai, protokolu-lēmumu nosūta komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Protokols-lēmums ir derīgs bez sodu piemērojušās amatpersonas paraksta. Protokols-lēmums stājas spēkā septītajā dienā no tā nodošanas pastā, paredz Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 5.daļa.
Šī paša likuma panta 7.daļa nosaka -, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
Šādu atzīmi par aizliegumu veikt tehnisko apskati transportlīdzeklim neizdara vai arī izdarīto atzīmi dzēš, ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ, teikts Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta 7.daļā.
Savukārt šī paša likuma panta 8.daļa nosaka -, ja par pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoiekārtām vai videoiekārtām, neapturot transportlīdzekli, uzliktais naudas sods nav samaksāts Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, tas piedzenams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vai, ja turētājs nav norādīts, - no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.
Kā pastāstīja Pauliņa, Saeima ir uzaicināta līdz 29.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Par lietas sagatavošanas termiņu ir noteikts šā gada 29.novembris.
Kā ziņots, tiesībsargs uzskata, ka atbilstoši Satversmes 92.panta otrajā teikumā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai valstij esot jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgums. Proti, nevainīgums tiekot prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.
Tāpat pieteikuma iesniedzējs norāda uz to, ka Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz interešu aizsardzību taisnīgā tiesā ir atkarīgas no personas iespējām apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, taču pastāvošā kārtība liedz transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam realizēt šīs savas pamattiesības gadījumos, kad viņš nav pats nav izdarījis pārkāpumu, bet pārkāpumu izdarījusī persona likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājusi naudas sodu.
Kā ziņots, tiesībsargs jau iepriekš lūdza Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministriju izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu trūkumus sodu piemērošanas kārtībā. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.
2011.gada novembrī tiesībsargs atkārtoti vērsās Saeimā ar aicinājumu veikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos. Savukārt 2011.gada decembrī tiesībsargs vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā.
