Jēkabpilī darbaspēka tirgū lielākā problēma ir atrast kvalificētus speciālistus, tāpēc uzņēmēji tos apmāca paši saviem spēkiem no jau esošo darbinieku vidus, atzina biznesa portāla «Nozare.lv» Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas dalībnieki.
Tirdzniecības un puķu audzēšanas uzņēmuma SIA «Sedumi» valdes priekšsēdētājs Egils Bojārs norādīja, ka reģionos lielākās problēmas ir atrast piemērotus speciālistus kādās šaurākās nozarēs.
«Agrāk mēģinājām likt sludinājumus, taču no tiem nebija pārāk liela atdeve. Tagad cilvēki nāk pēc draugu, radu vai paziņu ieteikumiem. Protams, notiek filtrācija, daži pamēģina un aiziet, citi paliek, bet tagad gandrīz katru dienu nāk kāds cilvēks pieteikties darbā,» sacīja Bojārs.
Durvju ražošanas uzņēmuma SIA «Brodoor» valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks piekrita, ka par darba iespējām cilvēki interesējas gandrīz katru dienu, bet speciālistus atrast ir grūti un labi ja gada laikā izdodoties atrast vienu vai divus.
Palešu ražošanas uzņēmuma SIA «DLLA» valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis atzina, ka ražošanā pie konveijera situācija esot nedaudz citāda. «Man ir aptuveni 100 strādājošo, no tiem tikai desmit līdz 15 ir vidējās klases speciālisti. Atlikušie 90% varētu būt arī bez īpašas speciālās izglītības, galvenais, lai viņi ir fiziski veseli. Pamatā jau visus nepieciešamos darbiniekus skolojam paši, ir tikai viens darbinieks, kas brauc no kaimiņu rajona, jo šādu cilvēku Jēkabpilī nevaru atrast,» sacīja Lībietis.
Saldaks sacīja, ka «Brodoor» ir veiktas diezgan nopietnas investīcijas modernu iekārtu iegādei, tāpēc gatavus speciālistus atrast ir diezgan grūti, tāpēc arī «Brodoor» atlasa spējīgākos un tos apmāca saviem spēkiem, jo Latvijā nekur nevar iegūt izglītību tādā profesiju salikumā kā, piemēram, programmētājs-galdnieks.
«Šie cilvēki arī turas darbā, saņemot pietiekami lielu atalgojumu. Krīze pirms pāris gadiem ir sakārtojusi arī darbaspēka tirgus vērtību sistēmu, un vairs nav tādu gadījumu, kad palīgstrādnieks var pieprasīt 1000 latu algu mēnesī. Šīs kategorijas cilvēki tagad arī pārsvarā ir bez darba un staigā apkārt, pieteikdamies dažādos darbos,» norādīja Saldaks.
Bojārs piebilda, ka tirdzniecības nozarē Jēkabpilī kadru mainība ir visai neliela, lielākā daļa darbinieku strādā ilgstoši. «Meklējam papildu darbiniekus, un tad jau ir problēmas. Ja kādu piemērotu izdodas atrast, tad tas arī paliek un strādā,» sacīja Bojārs.
Jēkabpils uzņēmēji arī neviennozīmīgi vērtēja cilvēku aizbraukšanu no Latvijas darba meklējumos uz ārvalstīm. «Tas ir normāli, ka cilvēks meklē, kur ir labāk, kur lielākas algas. Ar tiem darba devējiem, kas par nekā nedarīšanu maksā lielās algas, ir grūti sacensties,» sacīja Lībietis.
Saldaks piebilda, ka, viņaprāt, no Latvijas vairumā gadījumu ir aizbraukuši ne tie vērtīgākie kadri. Arī Lībietis piebilda, ka aizbraukšana īpaši neuztrauc, jo bieži vien jaunieši bez jebkādām prasmēm un izglītības pieprasa vismaz 400 līdz 600 latu algu. «Tagad šīs prasības kļuvušas piezemētākas, bet pirms krīzes neviens pat nesāka runāt, ja nesolīja 600 latus,» sacīja Lībietis.
Bojārs piebilda, ka pēdējā laikā darbā nāk pieteikties arvien vairāk cilvēku, kuri ir atgriezušies no Lielbritānijas. «Tie, kas atbraukuši atpakaļ, saka, ka Anglijā nav atraduši to, ko gribēja,» sacīja Bojārs.
