Vakar virs Rīgas tika novērota skaista dabas parādība - sudrabainie mākoņi.
Video: Vakar virs Rīgas novērota skaista dabas parādība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas platuma grādos sudrabaino mākoņu sezona ilgst no maija pašām beigām līdz augusta sākumam, bet otrpus ekvatoram no decembra līdz janvārim, vēsta informācija portālā «meteolapa.lv».
Ziemeļu puslodē sudrabainie mākoņi ir redzami daudz biežāk.
Lielākā daļa sudrabaino mākoņu tiek novēroti laika periodā no jūnija vidus līdz jūlija vidum.
Sudrabainie mākoņi atrodas aptuveni 82 kilometru attālumā virs zemes virsas - mezosfērā. Pastāv uzskats, ka sudrabainie mākoņi sastāv no ārkārtīgi sīkiem ledus kristāliņiem. To pētīšana ir sarežģīta, jo tie atrodas pārāk augstu priekš zemes aparatūras, bet par zemu kosmiskajām iekārtām.
Lai veidotos šie mākoņi, temperatūrai mezosfērā jāpazeminās vismaz līdz -125 grādu atzīmei, raksta portāls.
Ar zemu temperatūru gan vien nepietiek, vajadzīgi arī mikroskopiski puteklīši (kondensācijas kodoli) ap ko veidoties ledus kristāliņiem. Pastāv divi uzskati, no kurienes veidojas šie puteklīši. Pirmā - ka tie nāk no meteoru putekļiem. Otrā versija vēsta, ka tās ir vulkānisko pelnu daļiņas, jo pirmie sudrabainie mākoņi tika novēroti drīz pēc Krakatau vulkāna izvirduma.
Lielu iespaidu uz mākoņu biežumu atstāj arī Saules aktivitāte, minimuma gados mezosfēra atdziest vairāk un līdz ar to rada labvēlīgākus apstākļus sudrabainajiem mākoņiem. Šobrīd esam periodā, kad aktivitāte pieaug, tāpēc to, cik veiksmīga būs šī gada sezona ir grūti spriest.