Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.
«Pieredze rāda, ka ministrijas neitrālā attieksme pret to, kādā veidā darba burtnīcas tiek izmantotas, droši vien nedod īsto rezultātu, jo darba burtnīcas ir loti dārgs elements,» valdības sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nākt klajā ar piedāvājumiem par alternatīvām darba burtnīcām.
Viņš arī bija neizpratnē par to, kāpēc tik bieži mainās mācību grāmatu klāsts, kas arī rada papildus izdevumus skolēnu vecākiem. Viņš kā piemēru minēja kārtību, kas Latvijā bija padomju laikos, kad bija noteikta obligātā mācību literatūra, kas atradās skolas bibliotēkā un to nodeva no skolēna skolēnam.
«Es gribētu redzēt risinājumu par darba burtnīcām un piedāvāt risinājumu par obligāto literatūru priekšmetos,» sacīja ministrs.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis skaidroja, ka darba burtnīcām ir risinājums, tās piedāvājot digitālā formātā. Savukārt mācību grāmatas tiek mainītas, jo zinātne mainās, paskaidroja Ķīlis.
Arī veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzsvēra, ka mācību saturs nemainās tik būtiski, lai būtu nepieciešamība bieži mainīt mācību literatūru. Viņa aicināja pārejas periodā līdz mācību materiālu digitalizēšanai noteikt konkrētu mācību literatūras komplektu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš bija neapmierināts ar IZM sagatavoto ziņojumu, jo, viņaprāt, tajā nav atbildēts uz valdības uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka procesu ar mācību materiālu digitalizēšanu vajadzētu padarīt ātrāku un vecākiem skaidrāku.
«Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika, matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,» sacīja Dombrovskis.
Viņš vēlējās zināt, kad mācību materiāli skolās būs pieejami digitālā formātā. Ķīlis viņu informēja, ka tas varētu būt uz nākamā gada 1.septembri. Viņš arī uzsvēra, ka nevienā skolā nav tā, ka darba burtnīcas ir vienīgais variants - pastāv arī alternatīvi varianti.
«Darīsim visu, lai skolēnu vecāki zinātu, ka ir alternatīvas un ka tās var pieprasīt,» valdības sēdē solīja Ķīlis.
