Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par 22% audzis negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti, liecina apdrošināšanas AS «Balta» dati. Šogad sadursmes ar transporta līdzekļiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušās par 33%. Velosipēdisti traumas visbiežāk gūst, braucot pa ietvēm, meža ceļiem vai veloceliņiem.
Kopumā šogad «Balta» nelaimes gadījumu apdrošināšanā reģistrējusi 44 pieteikumus par velosipēdistu traumām, un vienā gadījumā riteņbraucējs gājis bojā. Savukārt pērn mugurkaula traumas gadījumā velobraucējam izmaksāta pat 35 000 latu atlīdzība, informēja apdrošinātāja sabiedrisko attiecību pārstāve Inga Bite.
Uzņēmuma atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda: «Galvenā problēma, kas noved pie nelaimes gadījuma, kurā iesaistīts riteņbraucējs, ir braukšanas kultūras neievērošana, - gan transporta līdzekļu vadītāji, gan velosipēdisti neievēro galvenā ceļa principus. No riteņbraucēju puses tā ir joslu mainīšana vai brauktuves šķērsošana, nenovērtējot ātrumu transporta līdzeklim, kurš tuvojas. Savukārt transporta līdzekļu vadītāji «grēko», izbraucot no pagalmiem vai teritorijām un nepārliecinoties par drošību uz ceļa, kā arī negaidīti atverot transporta līdzekļa durvis.»
«Apmēram 20% no negadījumiem notiek, kad velosipēdisti tiek notriekti uz gājēju pārejām, kad riteņbraucējs, ātri braucot, cenšas šķērsot pāreju. Šādās situācijās autovadītājs nepagūst ieraudzīt velosipēdistu un attiecīgi nobremzēt», atzīmē Savickis.
Pērn «Balta» reģistrējusi 32 negadījumus, kuros iesaistīti velosipēdisti. Vissmagākā no tām bijusi sadursme ar auto, kad riteņbraucējs guvis smagu mugurkaula traumu, un šajā gadījumā izmaksāta 35 000 latu atlīdzība. Šo izmaksu apjoms ir atkarīgs no polises apdrošinājuma summas, un atlīdzība var būt pāris tūkstoši latu vai vairāki desmiti tūkstoši latu. Kopumā vidējā atlīdzība par velosipēdistu traumām pagājušajā gadā ir 1198 lati.
Traumas, kuras visbiežāk nelaimes gadījumā gūst velobraucēji, ir apakšējo un augšējo ekstremitāšu sasitumi un nobrāzumi, lūzumi un smadzeņu satricinājumi.
«Drošas braukšanas skolas» eksperts Andris Pļavenieks aicina velosipēdistus ievērot dažas svarīgas lietas, piemēram, braucot pa veloceliņu, kur tas šķērso brauktuvi, pat ja tas iezīmēts ar sarkanu krāsu, riteņbraucējam nav priekšrokas šķērsot brauktuvi.
Braucot pa ceļa braucamo daļu, ir jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai, nomalei. Jebkāda manevra gadījumā ar rokas žestu laikus jāpabrīdina pārējie satiksmes dalībnieki par savu ieceri.
Velosipēds jāaprīko ar degošām vai mirgojošām signālugunīm gan priekšā, gan aizmugurē. Gaismas būtu jāieslēdz ne tikai sliktas redzamības apstākļos, bet arī intensīvas satiksmes gadījumā. Pļavenieks mudina dublēt lampiņas ar atstarotājiem visās iespējamās plaknēs gan uz velosipēda, gan uz apģērba.
Riteņbraucējam ātrums būtu jāizvēlas tāds, lai jebkura nepieciešamā manevra izpildīšana neradītu bīstamu situāciju pašam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Ja vien iespējams, laikus jāpabrīdina gājējs par savu tuvošanos, jāsamazina ātrums un jāmēģina pabrīdināt gājēju par paredzamo manevru. Uz ietvēm sevišķa uzmanība jāpievērš maziem bērniem un dzīvniekiem, kas var veikt nestandarta darbības un nereaģēt uz brīdinājumiem.
Pļavenieks mudina atcerēties, ka jebkurš automobilis spēj manevrēt mazāk un lēnāk nekā riteņbraucējs. «Lai būtu pārliecība, ka esat pamanīts un pareizi saprasts, sagaidiet tiešu acu kontaktu ar otra transporta līdzekļa vadītāju. Ja tādu nefiksējat - iespējams, ka neesat pamanīts,» aicina «Drošas braukšanas skolas» eksperts.
