Skolēnu sekmju uzlabošanai ir nepieciešama diagnostikas sistēmas izveide bērniem agrīnā vecumā, motivācijas sistēma skolotājiem un skolotāju asistenti, kas palīdzētu strādāt ar tiem skolēniem, kuriem ir mācību grūtības, šodien pirms valdības sēdes žurnālistiem teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Kā ziņots, šodien valdības sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums «Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā», kurā secināts, ka 2,5% jeb aptuveni 5000 skolēniem, kuri paliek uz otru gadu tajā pašā klasē, sniegtie atbalsta pasākumi nav pietiekami efektīvi un savlaicīgi.
Ministrs solīja jau līdz 2013.gada janvārim izstrādāt diagnostikas sistēmu, kas pedagogiem palīdzēs jau bērnudārzā konstatēt, kādas mācību grūtības varētu būt katram bērnam un kāda palīdzība katram bērnam nepieciešama. «Mums ir svarīgs katrs bērns, tādēļ jau agrīnā posmā pirmsskolā tiks ieguldīts vairāk līdzekļu nekā līdz šim,» uzsvēra Ķīlis.
Tāpat ministrs uzskata, ka skolotāju motivācijas sistēma, kas sāksies jau no jaunā mācību gada sākuma, motivēs skolotājus ieguldīt vairāk darba, lai viņu skolēniem uzlabotos sekmes.
Pašlaik IZM tiekot izstrādāti normatīvie akti, kas ļaus skolām piesaistīt skolotāju asistentus, kuru tiešais pienākums būs palīdzēt skolotājam darbā ar skolēniem, kuriem ir dažādas mācību grūtības.
IZM ziņojumā secināts, ka starptautisko izglītības pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijas izglītības sistēmas kvalitāte ir vidējā Eiropas un pasaules līmenī, taču vērojams izaugsmes trūkums. Gada sākumā valdība pieņēma Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi, kas paredz obligātus atbalsta pasākumus, lai būtiski samazinātu skolēnu atstāšanu uz otru gadu, īpaši sākumskolas posmā.
Skolēnu sasniegumus ietekmē dažādi faktori, piemēram, mācību procesā izmantotās mācību metodes un mācību procesa organizācijas formas, izmantotie mācību līdzekļi, skolas un apkārtējā vide, kā arī skolotāju sagatavotība mācību priekšmetu standartu ieviešanai. Tāpēc Valsts izglītības satura centram nepieciešams veikt mācību priekšmetu standartu ieviešanas monitoringu, lai izdarītu secinājumus par turpmākajiem uzlabojumiem mācību saturā un izstrādātu priekšlikumus to veiksmīgākai ieviešanai izglītības iestādēs.
Ka ziņots, vispārējās pamatizglītības pakāpi pēdējos gados sekmīgi beidz vairāk nekā 97% no 9.klases skolēniem, vispārējās vidējās izglītības pakāpi sekmīgi absolvē vairāk nekā 99% no 12.klases skolēniem. Arī vakara (maiņu) skolas pēdējos gados ir uzrādījušas izaugsmi - 2010./2011.mācību gadā 92,6% no 12.klases izglītojamiem sekmīgi ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.
Pēc pamatizglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 61% jauniešu turpināja izglītību vidusskolās, 34% profesionālās izglītības iestādēs, bet 5,3% jauniešu mācības neturpināja. Piecu gadu laikā pamatizglītību ieguvušo skaits ir samazinājies par 30%. Tālākās izglītības izvēle pēc pamatizglītības ieguves rāda tendenci, ka vairāk jauniešu izvēlas profesionālās izglītības iestādes, kas atbilst plānotajam.
Pēc vidējās izglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 59% jauniešu turpināja izglītību augstskolās un koledžās, 4% turpināja izglītību profesionālās izglītības iestādēs, bet 37% jauniešu izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināja.
Satraucoša ir tendence, ka pēdējos gados strauji samazinājies jauniešu skaits, kuri izvēlas turpināt izglītību Latvijas augstskolās un koledžās. Pagaidām IZM nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlās turpināt izglītību dažādās Eiropas un pasaules augstskolās. Vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010.gadam ir samazinājies par 9%.
Vērojama tendence, ka pieaug izglītības iestādēs nereģistrēto izglītojamo skaits obligātajā izglītības vecumā. Piemēram, 2010./2011.mācību gadā 1.-9.klasē no visiem Latvijā 1995.-2003.gadā dzimušajiem bērniem un jauniešiem nevienā skolā nebija reģistrēti un nemācījās 9389 bērni jeb 5,3% no kopējā pamatskolas skolēnu skaita.
