Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā paredz, ka līdz 2014.gadam tiks izstrādāts obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē un izglītības satura daļu, kuras standarti noteikti pa izglītības jomām, nedetalizējot mācību priekšmetus, lai veicinātu integrētu un starpdisciplināru izglītību.
Tas ļaušot skolēniem atslogot apgūstamo mācību saturu, tikšot novērsta mācību satura fragmentācija un pārklāšanās dažādos mācību priekšmetos. Izglītības satura un mācību procesa organizācijas darba grupas vadītāja pedagoģijas doktore Maija Kokare uzsver, ka reformu mērķis ir izveidot vispārējās izglītības saturu un tā īstenošanas ietvaru, lai tas atbilstu 21.gadsimta prasmju attīstībai un tiktu mācīts skolēns, nevis saturs.
Lai to īstenotu, tiks izstrādāts konceptuāli jauns pamatizglītības standarts, kurā noteikti galvenie izglītības procesa mērķi, sasniedzamie rezultāti, pamatkomptences un vispārējie principi. Tiek plānots, ka mācību priekšmetu standartus vairs neapstiprinās Ministru kabinets, kā tas bija līdz šim, tādejādi skolām būs iespēja strādāt radošāk un piedāvāt daudzveidīgākas mācību programmas.
Jaunā pieeja ļaus atbalstīt un stiprināt skolu autonomiju un atbildību elastīga mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā. Mācību saturā un procesā uzsvars tiks likts uz kompetenču apguvi.
Skolām tiek paredzēta iespēja izvēlēties piedāvāt skolēniem apgūt kādus mācību priekšmetus Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Lai to īstenotu IZM līdz nākamā gada 1.martam plāno sagatavot nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, kā arī nodrošināt pedagogu profesionālo sagatavošanu darbam svešvalodā.
Līdz 2013.gada 1.decembrim IZM plāno sagatavot plānu finanšu līdzekļu piesaistei skolu bibliotēku nodrošināšanai ar mācību literatūru, kurā paredzēts atbalstīt valsts finansētu digitālu, ministrijas uzturētā elektroniskā vidē pieejamu mācību materiālu izveidi, saglabājot izdevniecību iespējas veidot un pārdot mācību komplektus un mācību līdzekļus.
Līdz 2013.gada beigām plānots izstrādāt likumprojektus pārejai uz obligāto vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, nodrošinot iespēju iegūt vidējo izglītību arī arodizglītības programmās.
IZM iecerējusi, ka no 2014.gada 1.jūnija tiks izveidot vienots Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātniskais centrs, kas koordinēs gan izglītības standartu pilnveidi, gan mācību priekšmetu metodikas izstrādes jautājumus.
Runājot par reformām nepieciešamo finansējumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka lielākā daļa no iecerēm tiks īstenota, racionāli izmantojot esošos IZM un tās padotības iestāžu budžetus. Pašlaik valsts budžeta finansējums izglītības nozarei ir aptuveni 280 miljoni latu gadā, lielākā daļa no šī finansējuma ir nepieciešami skolotāju atalgojumam.
