Uzlabojumi ekonomikā nāk par labu Latvijas tēlam, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» teica Latvijas Universitātes profesore ekonomiste Baiba Šavriņa.
Ekonomiste par Latvijas ekonomiku: Jāpriecājas par to, kas ir
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jāpriecājas par to, kas ir, un jāizmanto šis brīdis. Patlaban situācija ekonomikā ir uzlabojusies un makroekonomiskie rādītāji ir patiešām iespaidīgi,» sacīja Šavriņa.
Viņa atzina, ka ir svarīgi pozitīvi skatīties uz pašreizējo ekonomisko situāciju vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, tas pašiem ceļ pašapziņu, un līdz ar to mūsu iedzīvotājiem raksturīgais pesimisms un nihilims tomēr nedaudz samazinās. Ja ir pozitīvāks skats uz dzīvi, tad arī daudz vairāk cilvēks var izdarīt. Tas ir svarīgi no psiholoģiskā viedokļa. Otrkārt, šāds pozitīvs skats uz dzīvi palielina arī patēriņu. Patēriņš jebkurā gadījumā veido kopējo pieprasījumu. Ja aug kopējais pieprasījums, tad palielinās kopējais piedāvājums, un tas nozīmē, ka ekonomikā sākas izaugsme. Treškārt, ja ir pozitīvāks skats uz dzīvi, tad palielinās arī nodokļu samaksa. Tā nu diemžēl ir mūsu valsts specifika, jo daudzi uzskata par goda lietu nodokļus nemaksāt. Šie trīs minētie aspekti iekšzemes ekonomikā ir ļoti svarīgi un atstāj pozitīvu ietekmi uz pašreizējo ekonomisko situāciju,» paskaidroja ekonomiste.
Šavriņa arī uzsvēra, ka Latvija daudzviet pasaulē patlaban ir paraugs, jo mūsu valsts makroekonomiskie rādītāji pēc milzīgā ekonomiskā krituma ir ļoti iespaidīgi. «Pozitīvie uzlabojumi liecina mums par labu un arī uzlabo Latvijas tēlu starptautiski. Visticamāk, dažādās ārzemju aptaujās vai veidojot dažādus indeksus, kur tiek veiktas ārvalstu partneru aptaujas, tas noteikti dos savu pozitīvo devumu,» pieļāva Šavriņa.
Uz jautājumu, vai tēla uzlabošanās varētu rezultēties arī reālās investīcijas, ekonomiste atbildēja, ka nevar uzreiz apgalvot, ka šāda saikne veidojas. «Lai ienāktu investīcijas, ir nepieciešami arī citi faktori, piemēram, Latvijas Universitātē publisko lekciju lasīja Japānas vēstnieks, kuram no zāles tika uzdots arī jautājums – kāpēc Japānas investori nenāk ar investīcijām uz Latviju? Viņš ļoti korekti atbildēja – investors skatās vai nu uz lētākiem resursiem – izejvielām, vai nu meklē lielu noieta tirgu. Mums nav ne viena, ne otra. Ar to vēlējos teikt, ka, investoram izvēloties valsti, kurā veikt ieguldījumus, tomēr dominē citi faktori, un līdz ar to tik ciešu saikni ar tēla uzlabošanos nevar veidot. Bet tas, ka tomēr valsts tēls, piemēram, veidojot kādas partnerattiecības, būs pozitīvāks un līdz ar to šis process būs vieglāks, nu ir pilnīgi noteikti,» norādīja ekonomiste.