Ozola: Esam pārbaroti ar runām par aizbraukušo latviešu atgriešanos

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Esam pārbaroti ar runām vēlējuma izteiksmē, bet pagaidām nav darbu, ko komentēt, aģentūrai BNS konferences priekšvakarā, kuras mērķis ir diskutēt par saiknes uzturēšanu ar tiem latviešiem, kas pārcēlušies uz citām valstīm ekonomiskās krīzes dēļ, komentēja portāla «Baltic–Ireland» redaktore Laima Ozola.

Konferenci «Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai» piektdien rīko Kultūras ministrija (KM), līdzdarbojoties arī Ārlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Konferences organizēšanā iesaistīta arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienība (ELA).

Latviešu biedrības Īrijā uz konferenci neesot aicinātas, taču Ozola šādā konferencē piedalījusies pirms gada.

«Manuprāt, Latvijas institūcijām ir jāmeklē cita saikne ar ārzemēs dzīvojošajiem. PBLA pārstāv trimdu, ELA it kā mazliet ir vērsta arī uz emigrāciju, tomēr nepietiekami, jo tā ir biedrību virsorganizācija. Ja trimdai biedrības bija vienīgā saikne ar latviešiem, tad mūsdienās no šā viedokļa biedrības nevienu neinteresē, līdz ar to biedrībās ir pāris cilvēku. Tā dēļ Latvijā nemaz nezina, ko vēlas ārzemēs dzīvojošie,» norādīja Ozola.

Latviešu diaspora, kas dzīvo ārzemēs, ir viena no mērķgrupām KM pērn izstrādātajām nacionālās indentitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm. Tomēr Ozola bija kritiska par rezultātiem, kas sasniegti gada laikā.

«Pagājušā gada konferencē ELA nāca klajā ar priekšlikumu par atsevišķu vēlēšanu iecirkni ārzemēs dzīvojošajiem. Vispirms jau tomēr būtu jāuzprasa pašiem ārzemēs dzīvojošajiem, vai viņi vispār grib atsevišķu vēlēšanu iecirkni. Vēl viens piemērs – biju uz tikšanos Ārlietu ministrijā šogad maijā. Tika spriests par interneta platformu. Piedalījās kādi 20 cilvēki no dažādām Latvijas institūcijām. Es biju vienīgā no ārzemēm. Visi tikšanās dalībnieki izteica dažādus priekšlikumus, kas, viņuprāt, vajadzīgs ārzemēs dzīvojošajiem. Top «LTV Pasaule», bet neviens mums nav uzprasījis, ko mēs tajā medijā gribētu redzēt,» pastāstīja Ozola.

Pēc viņas vārdiem, ārzemēs tomēr dzīvo gan vecmāmiņas, gan pakistāniešu sievas, kas stājušās fiktīvās laulībās, gan tūkstošiem bērnu – raiba kompānija, kam ir vajadzīga tikpat plaša pieeja.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija) ceturtdien nācis klajā ar paziņojumu, ka Latvijā ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns. Aktualizējoties darbaspēka pieejamības problēmām, reemigrācija, neskatoties uz lielo no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitu – 10 gadu periodā apmēram 213 tūkstoši iedzīvotāju –, neesot nopietni aplūkota.

Pirms gada, kad Valsts prezidenta amatā stājās Andris Bērziņš, arī viens no viņa nosacījumiem bija, ka «ir jāatved šie cilvēki [aizbraucēji] mājās».

«Mēs jau esam pārbaroti ar runām vēlējuma izteiksmē. Kad būs darbi, tad arī varēšu to komentēt. Par atgriešanos. Jo vairāk paiet laiks, jo mazāk atgriezīsies. Kad saknes ir ielaistas salīdzinoši dziļi, tad tās vairs neizraut. Mums jau tagad puse bērnu nerunā latviešu valodā,» jaunāko Pavļuta paziņojumu komentēja Ozola.

Jau ziņots, ka piektdien un sestdien KM rīko konferenci «Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai». Konferences dalībnieki runās par nepieciešamo atbalstu ārzemēs dzīvojošo latviešu identitātes saglabāšanai, saišu uzturēšanai un stiprināšanai ar Latviju.

Sestdien Ārlietu ministrijā būs otrā konferences diena, kurā skatīs jautājumus par Latvijas valdības soļiem diasporas atbalsta politikas izstrādei un īstenošanai, kā arī novērtēs gada laikā paveikto.

Konferences dalībnieki uzzinās par plānotajām izmaiņām Pilsonības likumā, kas saistītas ar dubultpilsonību. Klātesošie iepazīsies arī ar Lietuvas pieredzi diasporas un dzimtenes sadarbības programmas «Globālā Lietuva» īstenošanā. Konferencē piedalīsies Saeimas, ministriju, pašvaldību un citu valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvji.

Šā gada konference ir turpinājums pērn sāktajai tradīcijai – reizi gadā tikties, lai diskutētu par problēmām, meklētu un piedāvātu risinājumus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu