Valsts prezidents Andris Bērziņš, šodien viesojoties Balvu novadā, uzsvēra Latgales reģiona lielo potenciālu un līdz šim nenovērtētās izaugsmes iespējas, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Valsts prezidents uzsver Latgales reģiona lielo potenciālu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērziņš, sākot darba vizīti Balvu novadā, kopā ar novada domes priekšsēdētāju Andri Kazinovski nolika ziedus pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, kas ir veltīts tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri krita cīņās par Latgales atbrīvošanu.
Pēc svinīgās ziedu nolikšanas, Valsts prezidents kopā ar Kazinovski devās nelielā pastaigā pa Balvu pilsētas centru, kuras laikā tika iepazīstināts ar Balvu pilsētas parku, renovēto Balvu Mūzikas skolu un Balvu Centrālo bibliotēku, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Tiekoties ar Balvu novada deputātiem un domes pārstāvjiem Balvu novada pašvaldībā, Valsts prezidents tika iepazīstināts ar Balvu novada ekonomisko situāciju, situāciju izglītībā, pašvaldības darbu, tās ikdienas pārbaudījumiem un nākotnes plāniem.
Pašvaldības pārstāvji Valsts prezidentu informēja par situāciju novada izglītības jomā, uzsverot, ka izglītība ir Balvu novada prioritāte, ko apliecina arī fakts, ka novadā izdevies saglabāt visas mazās skolas, padarot tās par lielāko skolu filiālēm. Valsts prezidents piekrita pašvaldības deputātu viedoklim par to, ka ikvienas mazās skolas slēgšana degradē lauku vidi un faktiski padara to neapdzīvotu.
Pārrunājot novada ekonomiskās attīstības plānus, deputāti īpaši uzsvēra nepieciešamību atjaunot dzelzceļa līniju Rīga un Pitalova caur Gulbeni, kura savulaik tika likvidēta. «Tā bija vislielākā kļūda, ko Latvijas vara izdarīja, likvidējot vairākas dzelzceļa līnijas. Es pilnībā atbalstu domu par to atjaunošanu, par ko iestāšos pats un aicinu aktīvi runāt arī jūs,» teica Valsts prezidents.
Balvu novada priekšsēdētājs Kazinovskis Valsts prezidentu informēja, ka Pitalovā ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un Balvu novada pašvaldībai jau sen izveidojusies laba sadarbība ar Pitalovas un Pleskavas apgabaliem Krievijā. «Es tiešām nesaprotu, kāpēc Eiropas Savienībai nevajag dzelzceļa līniju uz lielu kaimiņvalsti?» vaicāja Kazinovskis.
Otrs nozīmīgākais infrastruktūras projekts, par ko iestājas Balvu novads, ir autotransporta maģistrāle «Austrumu stīga», kas iecerēta kā paralēli Krievijas robežai būvēts autoceļš, lai robežšķēršošanas rindu gadījumā autotransports varētu viegli pārvietoties no viena punkta uz citu. Vienlaikus Balvu novada deputāti pauda bažas par pārrobežu sadarbības projektam plānotā finansējuma sadalījumu starp Latvijas pierobežu un citiem novadiem vai pilsētām. No 7,2 miljoniem latu aprēķināts, ka pierobežas novadi ir saņēmuši tikai 11%, turpretī Rīga 26% finansējuma.
«Jūsu novads ir viens no tiem, kas Eiropas naudu ir apguvis krietni virs vidējā. Tas liecina, ka esat labi un aktīvi strādājuši, tomēr atceraties arī to, ka Eiropas fondu līdzekļi drīz vairs nebūs pieejami,» uzsvēra Valsts prezidents. Vienlaikus atzīstot, ka Balvu novadā realizētie un aizsāktie Eiropas fondu projekti ir izstrādāti un īstenoti saprātīgi, pārdomāti un pamatoti.
Īsā jautājumu un atbilžu sesijā deputāti vēlējās uzzinās Valsts prezidenta viedokli par Vides un reģionālās attīstības ministra iecerētajām izmaiņām attiecībā uz pašvaldību domē ievēlamo deputātu skaitu un amatu ierobežojumiem. Valsts prezidents izteica šaubas, ka šī iecere nav vērtējama viennozīmīgi, jo atšķirīgās situācijās nepieciešami dažādi risinājumi un aicināja pašvaldības aktīvi izteikt savu viedokli un priekšlikumus ministram. Valsts prezidents piekrita viedoklim, ka novados ar zemu iedzīvotāju skaitu amatu savienošanas ierobežojumi būtu neloģiski. Uzklausījis viedokli par veselības aprūpes pieejamības problēmām, Valsts prezidents vienlaikus uzsvēra, ka tikko kā apstiprinātie budžeta grozījumi vislielāko papildus finansējuma daļu atvēl veselības aprūpei.
Pēc tikšanās ar Balvu novada pašvaldības pārstāvjiem, Valsts prezidents piedalījās Bērzpils ielas atklāšanā pēc kapitālā remonta, kas pēdējo gadu laikā ir viens no finansiāli lielākajiem projektiem Balvu pilsētā. Bērzpils ielas 1,2 kilometru garā posma rekonstrukcija ir arī būtisks tranzīta ceļa posms, kas izmaksāja 1,3 miljonus latu.
Vizīte turpinājās Ziemeļlatgales biznesa centrā, kurā Valsts prezidents apmeklēja uzņēmumus SIA «Eco Fabrika» un SIA «Melany» un tika iepazīstināts ar to darbu un saražoto produkciju.
Pēc Ziemeļlatgales biznesa centra apmeklējuma, Valsts prezidents Balvu Kultūras un atpūtas centrā tikās ar Balvu novada iedzīvotājiem un Balvu novadā ietilpstošo pagastu pārvalžu administrācijas pārstāvjiem. Valsts prezidents uzklausīja iedzīvotāju jautājumus un vērsa uzmanību uz Latgales reģiona lielo potenciālu un līdz šim nenovērtētajām izaugsmes iespējām. «Jūsu pusē cilvēki paaudžu paaudzēs ir smagi strādājuši, paļāvušies uz sevi un arī rēķinājušies ar līdzcilvēkiem,» sacīja Valsts prezidents. Izklāstot Latvijas ekonomisko attīstību, Bērziņš informēja tikšanās dalībniekus, ka šī gada piecos pirmajos mēnešos budžets ir pārpildīts par 135 miljoniem latu, kas šobrīd ļauj piešķirt papildus finansējumu un mazina nepieciešamību pēc aizņēmuma. «Latvija vienmēr pratusi mācīties un iet uz priekšu. Mūsu virziens ir optimistisku un arī pasaulē mūs novērtē,» sacīja prezidents.
Balvu novada iedzīvotāji Valsts prezidentam uzdeva jautājumus par amatpersonu atbildību, par Valsts kontroles darbību, budžeta deficīta mazināšanu, jauniešu izglītību un nodarbinātību Eiropas Savienības pārvaldīšanas modeli nākotnē un Latvijas lomu tajā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka pilnībā atbalsta Eiropas Savienības mērķus un Latvijas dalību tajā, kā arī paredz turpmāku Eiropas Savienības monitārās un finanšu pārvaldības centralizāciju.
Atbildot par jauniešu izglītību, Valsts prezidents atzina, ka vidējā izglītība Latvijā ir visai augstā līmenī, savukārt profesionālā un augstākā lielākajā daļā augstskolu ievērojami atpaliek no pasaules līmeņa, tādēļ Bērziņš pauda pārliecību, ka absolūtais vairākums jauniešu, kuri rod iespējas studēt pasaules līmeņa augstskolās, ar savām zināšanām noteikti atgriezīsies Latvijā un palīdzēs mūsu valstij attīstīties līdzīgi kā tas bija 19.gadsimta beigās.
Īsā preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par valsts pārvaldības modeli, Valsts prezidents teica, ka valstij ir jāstrādā kā mehānismam, kas palīdz uzņēmējiem strādāt, bet valsti nekādā gadījumā nedrīkst vadīt kā uzņēmumu.
Pēc darba pusdienām ar Balvu novada domes vadību, Valsts prezidents devās uz Bērzpils pagastu, lai kopā ar Bērzpils pagasta iedzīvotājiem Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā piedalītos svētbrīdī - aizlūgumā par Latviju, tiktos ar Bērzpils pagasta iedzīvotājiem un visu konfesiju garīdzniekiem. Valsts prezidenta apmeklējums Bērzpilī raisīja lielu iedzīvotāju interesi, jo Bērziņš ir pirmais atjaunotās Latvijas prezidents, kurš apciemoja Balvu novada Bērzpils pagastu.
Pēc svētbrīža Valsts prezidents tikās ar novada konfesiju garīdzniekiem un pārrunāja sabiedrības vienotības nozīmi valsts attīstībā. Visu konfesiju garīdznieki izteica pateicību un apliecināja cieņu Bērziņa aizsāktajam Labas gribas manifesta ideju īstenošanas darbam, kura mērķis ir panākt sabiedrības saliedēšanu un dažādi domājošu sabiedrības grupu izlīgumu. Garīdznieki apliecināja gatavību atbalstīt Valsts prezidentu šajā darbā un uzsvēra, ka baznīca nekad nav šķirojusi cilvēkus pēc tautībām vai citām atšķirības pazīmēm.
Vizītes noslēgumā Bērziņš viesojās Bērzpils pagasta zemnieku saimniecībā «Lazdiņi», kur tika iepazīstināts ar saimniecības darbu, kā arī tikās ar citu Bērzpils pagasta zemnieku saimniecību «Bērziņi», «Silmači» un «Birznieki» pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos Balvu novada jautājumus.