Klīnika «Premium Medical» bija pirmā medicīnas iestāde, kas atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem tika reģistrēta Veselības inspekcijas (VI) veidotajā medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju sarakstā. Šobrīd sarakstā ir 17 medicīnas iestādes, kas, ņemot vērā lielo dažādu klīniku, stacionāru un ārstu prakšu skaitu, ir ļoti neliels skaitlis (sarakstu var aplūkot VI mājās lapā). Par ko tas liecina?
Manuprāt, 99% klīnikas ir ieinteresētas tikai pašā rezultātā, un labi ja 1% ir gatavi daudz un smagi strādāt, lai šo rezultātu izcīnītu. Klīnika «Premium Medical» klientu piesaisti no ārzemēm ir noteikusi par savu stratēģisko prioritāti, paredzot tam būtisku finansējuma apjomu katru gadu. Mēs noteikti esam izņēmums Latvijā, jo, pateicoties savām kompetencēm, esam piesaistījuši solīdu akcionāru, zviedru izcelsmes finanšu investoru, kas nodrošina kapitālu ilgtspējīgai attīstībai ar ilgtermiņa fokusu. Mēs paši patstāvīgi veicam klientu piesaistes aktivitātes ārzemēs un apkalpojam šos klientus atsevišķa procesa ietvaros. Tomēr, neskatoties uz ieinteresētību un profesionālajām aktivitātēm vismaz 2 gadu garumā, medicīnas tūrisma plūsma nav tik liela kā cerēts. Šobrīd tam saskatu vairākus iemeslus:
1) Vislielākais bremzējošais faktors šīs jomas attīstībai ir Latvijas kā medicīnas tūrisma galamērķa pilnīgs atpazīstamības un tēla trūkums mums nozīmīgajos tirgos. Šajos tirgos pats par sevi nerodas pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā, iepretim tādām labi zināmām medicīnas tūrisma valstīm kā Vācija un Izraēla Krievijas iedzīvotāju vidū vai Ungārija un Čehija Vācijas un Austrijas iedzīvotāju vidū. Šādos apstākļos pieprasījums pēc saviem pakalpojumiem ārējos tirgos katrai Latvijas klīnikai ir jāattīsta pašai.
2) Medicīnas iestādēm trūkst ilgtermiņa stratēģijas. Mūsu klīnikas pieredze rāda, ka ieguldāmais resurss klientu piesaistei no ārzemēm atmaksājas tikai ilgākā laika periodā, ieguldot ļoti mērķtiecīgu un smagu darbu. Pie kam ārzemju tirgos ir jāpiedāvā ļoti konkurētspējīgi pakalpojumi un augsts servisa līmenis. Šī iemesla dēļ reti kura medicīnas iestāde Latvijā ir spējīga pati realizēt un finansēt šādu stratēģiju.
3) Nepastāv optimāla sadarbība starp visām ieinteresētajām institūcijām gan no privātā, gan valsts sektora puses. Lai gan ir vairākas organizācijas, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti iesaistās medicīnas tūrisma veicināšanā, vienotas stratēģijas nav.
Ko darīt? Noteikti ir jārīkojas kompleksi, taču ļoti konsekventi un pacietīgi. Ja runājam par Latvijas kā galamērķa tēlu un atpazīstamību, tad to panākt ir iespējams tikai ar noteiktu valsts stratēģijas īstenošanu. Mēs redzam, ka šobrīd Krievijas iedzīvotāji lielā skaitā un par lielu naudu dodas ārstēties uz Vāciju. Taču Vācija tagad plūc augļus smagam darbam, ko iesāka pirms 20 gadiem. Tādēļ mums visiem jāsaprot, kas tas ir par darbu apjomu, ko mēs spējam realizēt vismaz 10 gadu perspektīvā. Mums ir iespējams savu valsti pozicionēt noteiktās medicīnas tūrisma nišās un mērķtiecīgi veidot un izplatīt labās pieredzes stāstus par mūsu «produkta» priekšrocībām visos iespējamos valsts komunikāciju kanālos. Un, lai cik tas paradoksāli skanētu, pirmkārt šis «produkts» ir jāpārdod vietējiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu klīnikas pieredze rāda, ka arvien biežāk pie mums brauc klienti no ārzemēm tieši pēc savu Latvijas radu un draugu ieteikumiem. Taču tikpat būtiski ir nodrošināt mūsu medicīnas tūrisma «produkta» ilgtspējīgumu, jo tikai pastāvīga izaugsme daudzos nākamajos gados nodrošinās valsts ekonomikai nepieciešamo rezultātu. Kā piemēru varu minēt kosmētisko ķirurģiju, kas ir viena no ienesīgākajām medicīnas tūrisma jomām visā pasaulē. Latvijā šīs jomas speciālistu skaits būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Pie kam Lietuvā katru gadu tirgū ienāk ap 10 jaunu sertificētu speciālistu, kamēr Latvijā tikai 1-2. Lai runātu par medicīnas tūrisma attīstību ilgtermiņā, mēs sākumā vēlētos redzēt šīs nozares «saimnieku» no valsts puses. Tā/tas varētu būt konkrēta/as persona/as noteiktā institūcijā, kas būtu atbildīga/s par jomas attīstības virzību un iesaistīto institūciju darba koordināciju. Šobrīd labus vārdus, balstoties uz «Premium Medical»l pieredzi, var teikt, piemēram, par Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), ar kuru klīnika «Premium Medical»sadarbojas komunikācijas aktivitātēs, un Ārlietu ministrijas Konsulāro daļu, kuras darbinieki ir ļoti kompetenti dažādos ar ieceļošanu un izceļošanu saistītajos jautājumos. Tāpat mēs sadarbojamies ar citām medicīnas iestādēm Latvijā, kas spēj nodrošināt specifisku augstas kvalitātes pakalpojumus, kas nav pieejami klīnikā «Premium Medical».
Kopumā jāteic, ka «kustība uz augšu» medicīnas tūrisma jomā notiek. Pieprasījums novērojams t.s. tradicionālajās medicīnas tūrisma nozarēa – estētiskajā medicīnā un zobārstniecībā. Krievijas iedzīvotāju vidū arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc klasiskajiem medicīnas pakalpojumiem ārvalstīs. Ekonomiku šis virziens diez vai varētu būtiski ietekmēt tuvākajos gados, lai gan atsevišķām klīnikām un praksēm šis ir un būs viens no attīstības virzieniem arī turpmāk, vienīgi nevaru nepiebilst, ka, manuprāt, Latvijas iestādes drīz sāks ieslīgt lokālā pašapmierinātībā, sajūtot valsts iekšējā pieprasījuma pieaugumu, tādēļ kaut ko būtiski šajā jomā varēs ietekmēt tikai un vienīgi labi izstrādāta valsts stratēģija.