Tieslietu ministrija (TM) tuvākajos mēnešos iecerējusi virzīt izmaiņas, kas izbeigs dalīto īpašumu, kā arī risinās jautājumu par zemes nomas maksas apmēru šādos gadījumos, aģentūru LETA informēja TM preses sekretāre Ksenija Novikova.
Drīzumā sola risinājumus dalītā īpašuma problēmai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz 1.augustam paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā normatīvo aktu projektus, kas paredz zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no prasības nomniekam papildus zemes nomas maksai kompensēt iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, atteikties no dalītā īpašuma veidošanas nākotnē, izņemot, ja uz citai personai piederošas zemes tiek būvētas nedzīvojamās būves uz apbūves tiesību pamata, kā arī piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Rudenī TM piedāvās risinājumus piespiedu zemes nomai, nosakot atbilstošu zemes nomas maksas apmēru. Piemēram, plānots izvērtēt iespēju samazināt zemes kadastrālās vērtības gadījumā, ja uz tās atrodas citai personai piederoša ēka, uzskatot to par apgrūtinājumu.
Tā kā attiecīga likumprojekta izstrādāšanai nepieciešams laiks, tieslietu ministra izveidotā darba grupa, kas strādāja pie risinājumiem, turpinās vērtēt jautājumu par iespējām nodrošināt valsts atbalstu dalītā īpašuma izbeigšanai.
Neizpratni par to, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājas pieder kādam citam, nevis dzīvokļu īpašniekiem, turklāt to iekasē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», aģentūrai LETA pauda kāds rīdzinieks. «Rīgas namu pārvaldnieka» informācija gan liecina, ka tā ir salīdzinoši izplatīta situācija.
Uzņēmums apsaimnieko aptuveni 4300 ēkas, no tam 1700 pilnībā vai daļēji atrodas uz privātīpašnieku zemes. Līdz ar to privatizēto dzīvokļu īpašniekiem piespiedu kārtā veidojas nomas attiecības ar zemes īpašniekiem, kuriem pieder zeme zem daudzdzīvokļu mājas. Šī situācija tiešā veidā skar aptuveni 80 000 «Rīgas namu pārvaldnieka» klientu, liecina tā publicētā informācija.
Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā daudzos jautājumus, «Rīgas namu pārvaldnieks» izdevis bukletu par šo tēmu latviešu un krievu valodā, ko saņēmuši visi klienti. Viņš piebilda, ka šāda situācija pastāvējusi jau ilgstoši, taču iepriekš iedzīvotāji tai pievērsuši mazāku uzmanību, jo zemāku kadastrālo vērtību dēļ veicamie maksājumi nav bijuši tik lieli.
Leiškalns norādīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos un ņemot vērā dažādu tarifu pieaugumu jebkurš pieaugošs maksājums samazina cilvēku maksātspēju. Maksājamās summas esot robežās no santīmiem līdz desmitiem latu.
Viņš atzina, ka situācija nav normāla un nepieciešams kāds risinājums. Leiškalns kā piemēru minēja Vāciju, kur valsts nodrošinājusi garantijas kredītiem, lai dzīvokļu īpašnieki varētu izpirkt zemi. Izskanējis arī ierosinājums izmantot pašvaldības īpašumā esošos brīvos zemesgabalus, ko piedāvāt zemes īpašniekiem apmaiņai.
Katrai mājai tiek aprēķināta sava zemes nomas maksa, un tā atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, līgumā ar zemes īpašnieku noteiktās procentu likmes, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var sasniegt 6% no kadastrālās vērtības, mājai piesaistītā zemesgabala lieluma, dzīvokļa lieluma.
Saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» papildus nomas maksai zemes īpašniekam jākompensē arī nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.
Jau ziņots, ka valdība jūnijā iepazinās ar TM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā piedāvāti dažādi dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma problēmu risinājumi. Ņemot vērā, ka vislielākās diskusijas un grūtības vienoties par vienu iespējamo variantu dalītā īpašuma izbeigšanai ir dzīvokļu īpašumu gadījumā, informatīvajā ziņojumā piedāvāti divi risinājuma varianti. Pirmajā variantā lēmumu par zemes izpirkšanu pieņem dzīvokļu īpašnieki kopīgi, bet otrajā lēmumu par attiecīgas zemes domājamās daļās izpirkšanu pieņem katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi. Attiecīgi par to, kuru variantu ieviest, vēl turpināsies diskusijas, izstrādājot tiesību aktus, toreiz norādīja TM.
Tika arī norādīts, ka ir jāizstrādā regulējums funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanai, kas kalpos par pamatu gan zemes izpirkšanai, gan atlīdzības par zemes lietošanu jeb zemes piespiedu nomas maksas noteikšanai. Tāpat ir jāpārskata likumā noteiktais zemes nomas maksas apmērs gadījumiem, kad līgumslēdzējpuses nespēj par to vienoties, un jāatsakās no maksājuma par nekustamā īpašuma nodokli kompensēšanas.
Savukārt, ievērojot to, ka zemes kadastrālās vērtības tiek minētas kā viens no problēmjautājumiem dalītā īpašuma sakarā, tika norādīts, ka nepieciešams izvērtēt iespēju pārskatīt zemes kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku.