Eiropas Komisija (EK) trešdien publiskos ziņojumus, kuros izteikta asa kritika par Bulgārijas un Rumānijas nepietiekamajiem sasniegumiem noziedzības un korupcijas apkarošanā, vēsta Bulgārijas plašsaziņas līdzekļi.
Mediji: EK grasās publiskot kritizējošus ziņojumus par reformu gaitu Bulgārijā un Rumānijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2007.gadā, kad šīs valstis iestājās Eiropas Savienībā (ES), tās tika pakļautas īpašai uzraudzībai.
Tā kā joprojām nav gūti Briseles gaidītie panākumi, šī uzraudzības programma tiks turpināta, otrdien vēsta Bulgārijas mediji.
Kā liecina laikraksta «Trud» un valsts televīzijas BNT Briseles korespondentu rīcībā nonākusī ziņojuma kopija, Bulgārijas izaugsmi apdraud organizētās noziedzības grupējumi.
«Tiem ir vērā ņemama ietekme uz valsts ekonomisko situāciju - 12 ietekmīgāko noziedzīgo struktūru gada apgrozījums ir 1,8 miljardi eiro (1,26 miljardi latu),» teikts ziņojumā. «No ekonomiskās perspektīvas raugoties, tas ierobežo konkurenci un kavē ārvalstu investīcijas. Tas arīdzan sniedz šiem grupējumiem platformu, no kuras ietekmēt politiskos procesus un valsts institūcijas.»
No 77 Briseles uzraudzītajām nozīmīgajām tiesas prāvām tikai 16 pasludināti spriedumi, tostarp desmit prāvās visi vai daļa apsūdzēto tika attaisnoti.
Ziņojumā arī secināts, ka Bulgārijā ne vienmēr tiek ievēroti tādi pamatprincipi kā tiesu sistēmas neatkarība.
Arī Rumānijai EK ziņojumā veltīta kritika, norādot, ka uzsāktā prezidenta Trajana Basesku impīčmenta procedūra «raisa nopietnu satraukumu par [demokrātijas] pamatprincipiem», liecina Bulgārijas mediju rīcībā nonākusī informācija.
«Politiskie šķēršļi tiesu spriedumiem, konstitucionālās tiesas apdraudējums, pieņemtu procedūru atcelšana un demokrātiskās kontroles būtisku elementu apspiešana raisa jautājumus par valdības attieksmi pret likuma varu un tiesu sistēmas uzraudzību,» teikts EK ziņojumā. «Pašreizējās pretrunas pakļauj apdraudējumam līdz šim gūtos panākumus un raisa nopietnas šaubas par reformu nākotni.»