Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus Valsts policijas (VP) lēmumā par Dienvidu tilta kriminālprocesa izbeigšanu, līdz ar to nav pamata šo lēmumu atcelt.
Prokuratūra neatceļ lēmumu par Dienvidu tilta kriminālprocesa izbeigšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, 13.aprīlī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklētājs izbeidza kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecībā.
23.maijā valsts kontroliere Inguna Sudraba minēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā.
Tomēr, ņemot vērā valsts kontrolieres sūdzībā minētos argumentus un izvērtējot policijas izmeklētāja lēmuma likumību un pamatotību, Ģenerālprokuratūras nodaļas prokurore nekonstatēja pamatu šī lēmuma atcelšanai, aģentūrai LETA pastāstīja Šēnberga.
Par VP izmeklētāja 13.aprīļa lēmuma likumības un pamatotības izvērtēšanas rezultātiem prokurore 12.jūlijā nosūtījusi rakstisku informāciju valsts kontrolierei Sudrabai.
Sudraba aģentūrai LETA pavēstīja, ka vispirms iepazīsies ar pieņemto lēmumu un tuvākajā laikā gatavos vēl vienu iesniegumu ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt, vai ir pamats atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu Dienvidu tilta lietā.
«Mēs uzskatām, ka ir pamats izvirzīt apsūdzību. Ir izdarīts noziegums,» sacīja Sudraba, piebilstot, ka viņasprāt, nebija pamata izbeigt lietu.
Visticamāk, Valsts kontrole iesniegumu sagatavos tuvāko divu nedēļu laikā, jo jauna iesnieguma rakstīšana prasa rūpīgu argumentu analīzi, skaidroja valsts kontroliere.
Kā ziņots, šā gada 13.aprīlī VP GKrPP ENAP izbeidza 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc šīs informācijas publiskošanas aicināja valsts kontrolieri pārsūdzēt šo lēmumu. Sudraba tā arī izdarīja.
Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.
Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.
Kriminālprocess tika sākts 2009.gada aprīlī, kad Valsts kontrole iesniedza Ģenerālprokuratūrā materiālus par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.
Šajā laika posmā Rīgas domi vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Gundars Bojārs. 2005.gadā viņu šajā amatā nomainīja Aivars Aksenoks no «Jaunā laika», bet 2007.gadā - Jānis Birks no «Tēvzemei un brīvībai/LNNK».
Kā vēstīts, 2009.gadā valsts kontroliere Sudraba paziņoja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu.
Kā norādīts publiskotajā revīzijas atzinumā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.
Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksājis 87 santīmus.
Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.