Konfliktē debatējot par izmaiņām referendumu rosināšanas kārtībā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē diskutējot par izmaiņām referendumu rosināšanas kārtībā, tās priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) vērsās pret politoloģi Ivetu Kažoku, sakot, ka viņai pašai būtu jāpiedalās nākamajās Saeimas vēlēšanās un tad kā parlamenta deputātei jāgroza likums «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» pēc savas gribas.

Kažoka šodien sēdē uzsvēra nepieciešamību nodrošināt bezmaksas parakstu vākšanu tautas nobalsošanas rosināšanai. Viņa norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai būs jāmaksā daži santīmi, viens vai divi lati, tas var kavēt cilvēku piedalīšanos referendumos. Politoloģe sacīja, ka nav zināms, cik daudzi cilvēki nāktu piedalīties Saeimas un citu institūciju vēlēšanās, ja par to būtu jāmaksā kāda simboliska samaksa.

Juridiskā komisija šodien atbalstīja koalīcijas priekšlikumu, ka «maksu par paraksta apliecināšanu saistībā ar parakstu vākšanu par likuma projektu vai Satversmes grozījumu projektu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas», tātad maksa par parakstu pašlaik nav zināma.

Saskaņā ar atbalstīto pozīcijas priekšlikumu maksa nevarēs būt lielāka par pusi no summas, kas likumā noteikta par paraksta īstuma apliecināšanu bāriņtiesās.

Čepāne komisijas sēdē norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi.

Koalīcija iecerējusi, ka turpmākā likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks noteikts, ka parakstus varēs apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.

Opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vēlējās noskaidrot, vai valdošās koalīcijas pārstāvji ir aprēķinājuši, cik kopā būs tās vietas, kur pilsoņi varēs parakstīties. Čepāne atzina, ka nevar nosaukt konkrētu skaitu, taču runa esot par diezgan daudz vietām. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vecākā padomnieka Māra Pūķa sniegtā informācija liecinot, ka mazajām pašvaldībām nebūs problēmas ar vietu nodrošināšanu, uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.

Pūķis sēdē gan uzsvēra, ka pašvaldībām šajā jautājumā var rasties neplānoti papildu izdevumi un ir jautājums, kurš tos segs.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti šodien atkārtoti skatīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kuros iecerēts paredzēt stingrākus nosacījumus attiecībā uz referenduma iniciatoru pienākumiem saistībā ar parakstu vākšanu.

Valdošā koalīcija iecerējusi, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Koalīcija arī vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu, bet pēc tam CVK sāks otro parakstu vākšanas posmu, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Čepāne.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kuri būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Savukārt, lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu, norādīja Čepāne. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Plānots, ka no 2015.gada par referenduma rosināšanu varēs parakstīties arī bezmaksas elektroniski.

Nākamā Juridiskās komisijas sēde notiks rīt, 19.jūlijā, plkst.9. Saeima par likuma grozījumiem trešajā, galīgajā, lasījumā iecerējusi lemt 26.jūlijā.

Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredzēja, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu. Prezidents grozījumus nodeva otrreizējai izskatīšanai parlamentā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu