Bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris nesteidz priecāties par Latvijas ekonomikas straujo atveseļošanos.
Slakteris domā, ka Latvijas atveseļošanās ir relatīva
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautāts, vai viņš piekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atzinumam, ka Latvijas ekonomika strauji atveseļojas, Slakteris žurnālam «Ir» sacīja, ka «tas ir relatīvi».
«Ja skatās, kas notiek pasaulē, tad ir strauja atveseļošanās, ja uz to, ko mēs vēlētos, tad nav. Izvēlētais ceļš bija labākais tajā brīdī ejamais.»
Kā ziņots, SVF publiskojis pirmo Latvijas starptautiskās finanšu palīdzības pēcprogrammas ziņojumu, kurā tas izteicis secinājumus par valsts ekonomikas izaugsmi un strukturālajām reformām.
SVF norāda, ka Latvijas ekonomika piedzīvo spēcīgu atveseļošanos, lai arī nesenās tendences, kuras ietekmējusi ārējā pieprasījuma dinamika, liecina par pakāpenisku izaugsmes tempa palēnināšanos.
Visu 2011.gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), valdības ienākumi un eksports turpinājuši patīkami pārsteigt, vēsta fonds. Pēc 5,5% IKP izaugsmes 2011.gadā 6,9% pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī saglabājis Latviju Eiropas Savienības (ES) straujāk augošo ekonomiku saraksta augšgalā.
Fonds uzsver, ka spēcīgas atveseļošanās pamatā ir laicīgi īstenoti fiskālās pielāgošanas pasākumi 2009.gadā. Izšķirošie lēmumi, kas tika pieņemti 2009.gada vasarā, kad varasiestādes izvēlējās sekot krietni laicīgākiem fiskālās koriģēšanas pasākumiem, nevis «programmas scenārijam», kas tika ierosināts pirmajā programmas pārskata ziņojumā, izvilka Latvijas ekonomiku no lejupslīdes.
Atsevišķi ekonomikas sektori, tostarp rūpniecība un eksports, atgriezās pie izaugsmes jau 2009.gada beigās un turpināja uzrādīt iespaidīgu augšupeju nākamo divu gadu laikā.
SVF ziņojumā arī teikts, ka Latvija joprojām saglabā stratēģisku mērķi pievienoties eirozonai 2014.gada 1.janvārī un tā varētu sasniegt Māstrihtas līguma kritērijus.
2012.gadam gan varasiestādes, gan SVF prognozē, ka budžeta deficīts veidos 2% no IKP, taču pozitīvie valsts ienākumu dati šā gada pirmajā pusē liecina, ka gala rezultāts varētu būt pat zemāks.
Latvijas varasiestādes arī īsteno pasākumus, lai nodrošinātu struktūru fiskālās ilgtspējības saglabāšanai. Jau maijā parlaments apstiprināja ES fiskālās disciplīnas līgumu, un varasiestādes cer, ka fiskālās atbildības likums, kurā iestrādāti svarīgi šī līguma elementi, tiks ieviests līdz 2012.gada oktobrim.
Saskaņā ar ES fiskālās disciplīnas līgumu Latvija apņemas samazināt strukturālo deficītu par 0,5% no IKP gadā.
Tikmēr, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu fiskālo ietekmi, Latvijas varasiestādes jau noteikušas kompensējošus pasākumus. Tie, pirmkārt, paredz nekustamo īpašumu tirgus reformu, kuru plānots pabeigt 2013.gadā, un, otrkārt, akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem līdz ES noteiktajām minimālajām prasībām.
Tāpat valdība ir apņēmusies īstenot papildu pasākumus, ja būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka fiskālais deficīts atbilst strukturālā deficīta plānotajam ceļam.
SVF norāda, ka Latvijas varasiestādes arī uzņēmušās pasākumus, lai stiprinātu finanšu uzraudzību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban īsteno pasākumus, lai minimizētu riskus saistībā ar nerezidējošu iedzīvotāju banku biznesa modeli. Lai arī šī problēma ir apzināta, Latvijas varasiestādes uzskata, ka riski nav tik nozīmīgi, kā to saskata SVF. Pēc «Parex bankas» sabrukuma nerezidējošu iedzīvotāju banku sektors kopumā ir izolēts no pārējās ekonomikas.
Tajā pat laikā, raugoties nākotnē, Latvijas varasiestāžu galvenās prioritātes būs augstā bezdarba līmeņa samazināšana un konkurētspējas uzlabošana, vēsta SVF.
Būtisku bezdarba samazinājumu iespējams sasniegt tikai ar mērķtiecīgu darba tirgus pasākumu palīdzību.
Lai arī bezdarbs saglabājas augsts, nodarbinātība arī ir augsta, pārsniedzot līmeni, kāds reģistrēts pirms 2003.gada, kad sāka veidoties ekonomikas burbulis, norāda fonds.
Savukārt konkurētspējas uzlabošana ir atkarīga no produktivitāti veicinošām reformām. Tāpat izglītības un pārvaldes reformas, preču tirgus konkurētspējas palielināšana un juridiskās sistēmas stiprināšana būs svarīgi elementi, lai saglabātu kopējās ekonomikas konkurētspēju, uzsver SVF.
«SVF valde novērtējusi, ka mērķtiecīgas politikas īstenošana, veiktie konsolidācijas pasākumi un īstenotās strukturālās reformas, kā arī mērķis pievienoties eirozonai veicināja krīzes pārvarēšanu,Latvijas starptautisko kredītreitingu uzlabošanos un atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgus. Tāpat Latvija ir tuvinājusies Māstrihtas kritēriju izpildei,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).
«Finanšu ministrija konceptuāli piekrīt SVF darba ziņojumā atspoguļotajai finanšu un ekonomikas situācijai, kā arī Latvijas perspektīvām. Atsevišķu rādītāju novērtējums SVF un FM atšķiras, SVF piesardzīgāk prognozējot šā gada IKP pieaugumu 3,5% apmērā, inflāciju 2,4% apmērā un budžeta deficītu aptuveni 2% no IKP, tomēr jāuzsver, ka visu šo rādītāju novērtējums būtiski pārsniedz iepriekšējās prognozes. Tāpat FM atbalsta nepieciešamību īstenot atbildīgu finanšu politiku ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei,» norāda Vilks.