Lai atgūtu Zilo karogu, Dzintaru pludmalē tuvāko dienu laikā tiks veikti papildu sakopšanas darbi un stingrāk kontrolēta pludmales nomnieku saistību izpilde attiecībā uz atkritumu savākšanu, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldībā.
Zilā karoga atgūšanai Dzintaru pludmalē sola rūpīgāk savākt atkritumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Veronika Ramāne uzsvēra, ka Dzintaru peldvietā uz laiku līdz nepilnību novēršanai Zilais karogs ir tikai nolaists, nevis atņemts, ar iespēju to atkal pacelt, ja 15 darba dienu laikā tiks novērstas nepilnības, ko 22.jūlijā konstatējuši Vides izglītības fonda speciālisti.
Ramāne norādīja, ka Jūrmalas izpilddirektors Valdis Vītoliņš atbildīgajiem domes speciālistiem ir uzdevis nekavējoties novērst konstatētās nepilnības, tostarp veikt papildu sakopšanu Dzintaru pludmalē un kontrolēt pludmales nomnieku saistību izpildi attiecībā uz atkritumu savākšanu.
«Vienlaikus informējam, ka, atbilstoši peldūdens pārbaužu rezultātiem, pašlaik peldēties atļauts visās Jūrmalas peldvietās, tostarp arī Dzintaros,» uzsvēra domes pārstāve.
Kā ziņots, Vides izglītības fonda pārstāvji, veicot Zilā karoga kvalitātes pārbaudi Dzintaru pludmalē, atklājuši, ka pludmales apsaimniekošana neatbilda Zilā karoga kritērijiem, tādēļ vakar Zilais karogs šajā pludmalē nolaists.
Zilais karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū.
Zilā karoga kritēriji ir sadalīti četrās grupās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība. Katru gadu publiskās peldvietas piesaka savu kandidatūru Zilā karoga iegūšanai, ko sākumā izvērtē nacionālā žūrija, bet pēc tam pretendentu vērtē starptautiska žūrija. Lai iegūtu Zilā karoga balvu, pludmalēm ir jāatbilst 29 kritērijiem un jahtu ostām - 22 kritērijiem.
Dzintaru pludmales pārbaude veikta Vides izglītības fonda sabiedriskās kampaņas «Mana jūra» laikā. Kampaņa tiek veikta kopš jūnija beigām, un tās laikā tiek pētīta jūras piesārņojošo atkritumu situācija Latvijas piekrastē.
«Mana jūra» ekspedīcija kājām mēro Latvijas jūras robežas garumu no Nidas līdz Ainažiem, un, sasniedzot Rīgu, ir veikusi jau apmēram 400 kilometrus.
Kampaņa «Mana jūra» norisinās starptautiska vides projekta «Marlin» laikā, lai noskaidrotu jūras piesārņojošo atkritumu daudzuma situāciju Baltijas jūras piekrastē. Piekrastes atkritumu problēma ir viena no nozīmīgākajām, ar ko regulāri saskaras gan starptautiskas organizācijas, gan vietējās pašvaldības un iedzīvotāji. Izskalotie un atstātie atkritumi apdraud savvaļas dzīvniekus, palielina izmaksas tīru pludmaļu uzturēšanai, kā arī nelabvēlīgi ietekmē tūrismu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Tomēr, lai arī piekrastes atkritumu problēma ir atzīta par prioritāru gan starptautiskā, gan Eiropa Savienībā un Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, valstīm joprojām nav datu par patieso jūras piesārņojošo atkritumu situāciju. Projekts «Marlin» nodrošina šo unikālo datu kopuma izveidi Baltijas jūras reģionam, pamatojoties uz ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju.
ANO Vides programmas izstrādātās metodoloģijas laikā veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos, sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā.
Līdz šim, veicot vairāk nekā 20 pēc noteiktiem izvēles kritērijiem atlasītas 100 metru pludmales joslas monitoringus, atrasto atkritumu vienību skaits dramatiski svārstās - šovasar tīrākajā Latvijas pludmalē atrastas 39 atkritumu vienības, netīrākajā - 547.
Vidējais atkritumu skaits uz 100 metriem Latvijas pludmales garumā ir 154 vienības. Tas nozīmē, ka nav ne metra Latvijas liedaga, kur nemētātos kāds cilvēka radīts un atstāts atkritums. Šokējošs ir arī plastmasas atkritumu īpatsvars Latvijas pludmalēs, pārsniedzot vairāk nekā pusi no kopējā jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma.