Sestdien Latviju no dienvidiem sasniegs liela tveice, un gaisa temperatūra brīvdienās pakāpsies līdz +33 grādiem, vienlaicīgi palielināsies gaisa mitrums un vietām plosīsies pērkona negaiss, liecina «Global Forecast System» prognozes.
Brīvdienās būs tik karsts, cik sen nav bijis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nakts uz sestdienu vēl būs spirgta - gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11..+17 grādiem. Sestdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpsies līdz +28..+32 grādiem, valsts dienvidos iespējami +33 grādi, bet mazāka tveice būs Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, jo pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš.
Svētdienas naktī gaisa temperatūra nav gaidāma zemāka par +17..+22 grādiem, dienā gaiss sakarsīs līdz +28..+33 grādiem, līdz ar to 29.jūlijs varētu kļūt par gada karstāko diennakti. Ja piepildīsies prognoze par +33 grādiem, tā būs augstākā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2010.gada rekordkarstās vasaras.
Sauli palaikam aizsegs mākoņi, kas vietām nesīs īslaicīgu lietu, kā arī pērkona lietusgāzes. Mākoņi pārvietosies no dienvidiem uz ziemeļiem, negaisa laikā atsevišķās vietās iespējams ne tikai stiprs lietus, bet arī krusa un vētra. Pārsvarā pūtīs lēns līdz mērens vējš no dienvidu puses.
Plašākas pērkona lietusgāzes Latvijā gaidāmas pirmdien - gan naktī, gan dienā. Tad Latvijas centrālajā un austrumu daļā būs lielākais vētras risks. Maksimālā gaisa temperatūra pirmdien varētu būt no +18..+23 grādiem Kurzemē līdz +28..+33 grādiem valsts austrumu daļā. Turpmākajās dienās Latvijā ieplūdīs sausāks un nedaudz vēsāks gaiss.
Mediķi atgādina, ka tveicīgā laikā vēlams ierobežot fiziskās aktivitātes un palielināt šķidruma uzņemšanu, bet nav vēlams lietot dzērienus, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Pārāk lielas aktivitātes karstā dienā vai pārāk ilgstoša atrašanās saulē vai karstās, nevēdinātās telpās var izraisīt nespēku un karstuma dūrienu. Karstuma izraisītiem veselības traucējumiem visvairāk pakļauti bērni un gados veci cilvēki, kā arī slimnieki, it īpaši sirds slimnieki. No karstuma var ciest arī mājdzīvnieki, tie jānodrošina ar pieeju svaigam ūdenim un ēnainai vietai.