Atbalsta «Dermatoveneroloģijas klīnikas» izveidi Latvijā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Psoriāzes pacientu biedrība saņēmusi veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) sākotnēju atbalstu «Dermatoveneroloģijas klīnikas» izveidei Latvijā, kas strādātu specifiski ar ādas slimību atzara pacientiem,  pastāstīja biedrības vadītājs Raimonds Vasiļjevs.

Vasiļjevs stāstīja, ka biedrība ir noslēgusi sarunas ar VM par dermatoveneroloģijas klīnikas izveidi un saņēmusi atbildes vēstuli, kurā ministrija atbalsta šādas klīnikas izveidi, ja vien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) ir pietiekami daudz resursu šī projekta realizācijai.

Tikmēr RAKUS vadība neizslēdz iespēju nākotnē izveidot šādu klīniku, bet uzsver, ka patlaban tas nav iespējams, jo slimnīcai nav attiecīgā finansējuma. «Ja šādi resursi slimnīcai būtu un ja būtu piedāvājums ar konkrētu biznesa plānu, kā šī klīnika varētu darboties, tad slimnīca izskatītu iespēju par tās izveidi,» sacīja RAKUS preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Vienlaikus biedrības vadība aicina valsti nopietnāk atbalstīt psoriāzes pacientus, papildinot valsts kompensējamo zāļu sarakstu ar papildu medikamentiem psoriāzes ārstēšanai. «Valsts atlīdzināmo medikamentu saraksts ir, maigi izsakoties, trūcīgs. Nemaz nerunājot par kādām rehabilitācijas vai profilakses iespējām sanatorijās vai citās veselības aprūpes vietās ar dermatoloģiskām slimībām,» sacīja Vasiļjevs.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka psoriāzes ārstēšanas terapijas ilgtermiņa efektivitātei, sevišķi gadījumos, ja terapija ar dažāda veida līdzekļiem nav bijusi pietiekami veiksmīga, ir būtiski jauni medikamenti. Viņš akcentēja, ka psoriāzes mērķa terapijai ir izveidota jauni bioloģiskie medikamenti, kuri Eiropas Savienībā ir apstiprināti to pacientu ārstēšanai, kuriem ir klīniski smagi noritoša psoriāze un kuriem citi tradicionālie līdzekļi nav efektīvi, tomēr Latvijā šie preparāti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

Patlaban valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medikamenti psoriāzes vieglu un vidēji smagu formu terapijai, bet smagu formu terapija ir limitēta.

Tomēr šie nav vienīgie sasāpējušie jautājumi, kurus vajadzētu risināt. Latvijas sabiedrība ir novērojama arī negatīva attieksme pret psoriāzes pacientiem. «Sabiedrība psoriāzi neuzskata par «nopietnu» slimību, jo tā tieši dzīvību neapdraud, tajā pašā laikā tā ir sociāli ļoti izolējoša slimība kosmētiska defekta un sabiedrības aizspriedumu dēļ,» sacīja Vasiļjevs.

Gada sākumā «Sieviešu Klubs» veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret psoriāzi un šīs slimības izplatību, kurā aptuveni viena ceturtā no aptaujātajiem psoriāzes pacientiem norādīja, ka ādas defektu dēļ izjūt diskomfortu, atrodoties sabiedrībā, un psoriāze tiem liedz ikdienas priekus, kas citiem varētu šķist pašsaprotami.

Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas izraisa zvīņainu plēkšņu veidošanos un iekaisumu. Ādas šūnu atjaunošanās process ilgst aptuveni mēnesi. Psoriāzes gadījumā tas var notikt dažu dienu laikā, tādēļ ka šūnas aug pārāk ātri un uzkrājas ādas virsējā slānī.

Latvijas Psoriāzes pacientu biedrība tika nodibināta pagājušā gada novembrī ar mērķi veicināt psoriāzes pacientu ārstēšanās un integrēšanās problēmu risināšanu valstiskā līmenī.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu