Tālredzīgākie banku klienti rēķinās ar eirozonas situācijas pasliktināšanos, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» norāda «DNB bankas» prezidents Andris Ozoliņš, kurš pēc 13 gadu darba nolēmis pamest šo banku.
Tālredzīgākie banku klienti rēķinās ar eirozonas situācijas pasliktināšanos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Domāju, ka eirozona ir ļoti dziļā krīzē, kas vēl nav eskalējusies. Ļoti jācer, ka tā arī neeskalēsies, bet es pagaidām neredzu Eiropas līderu gudru un uz ilgtspēju vērstu rīcību, lai pārvarētu šo krīzi. Paredzams, ka satricinājumi vēl nāks, un mums ir jābūt tiem gataviem. Tas attiecas ne tikai uz bankām, bet arī to klientiem. Proti, gudrākie un tālredzīgākie klienti jau tagad gatavojas tam, ka attīstība eirozonā vēl var būtiski pasliktināties - ir jābūt aklam, lai šādu iespējamību neredzētu,» akcentē baņķieris.
Viņš skaidro, ka tālredzīgākie klienti diversificē savu aktīvu valūtu, investē jaunos tirgos, atliek projektus, kuros paredzēts piedāvāt produkciju Rietumiem.
Ozoliņš norāda, ka situācija eirozonā ir ļoti nopietna. Ja būs satricinājumi eirozonā, arī Latvija, kas patlaban ir ļoti labvēlīgā situācijā, to nenoliedzami jutīs.
Tomēr būtiski zaudējumi Latvijas bankām nav gaidāmi - tikko pārdzīvotās krīzes laikā banku aktīvi ir novērtēti jaunā, daudz zemākā līmenī. Tāpēc otrreiz to darīt vairs nebūs nepieciešamības.
«Pašreizējās problēmas eirozonā atspoguļo nevis kapitālisma krīzi, bet gan Rietumeiropas sociālisma krīzi. Ja paskatāmies, cik darba stundas nedēļā strādā rietumeiropietis, amerikānis un Āzijas iedzīvotājs, šis balanss ir izteikti par sliktu eiropietim. Gari atvaļinājumi, liels brīvais laiks, slimošanas laiks... (..) Rietumeiropas loma, salīdzinot ar Āzijas valstīm, samazinās - to var attiecināt uz iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu, konkurenci, izglītības kvalitāti un tamlīdzīgiem faktoriem. Visās minētajās jomās Āzija vai nu jau ir pārspējusi Eiropu, vai arī ļoti strauji iet uz priekšu un attīstās. Tas viss arī atspoguļojas eirozonas problēmās,» akcentē baņķieris.
Viņš norāda, ka eiro savulaik tika radīts kā vajadzīgs un interesants projekts, bet tika pieļauti daudz dažādi kompromisi, un bija vienošanās, ka jau pēc šīs valūtas ieviešanas ir jāizdara noteiktas lietas, bet tas tā arī netika izdarīts. Līdz ar to valūta ir, bet tās fundamentu vajadzētu stabilizēt.