Patlaban nav nekādu indikāciju, ka koalīciju pārstāvošo politisko spēku deputāti varētu atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvu un parakstīties, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Pēc koalīcijas padomes sēdes viņš šodien norādīja, ka ZZS iniciatīva izskatās pēc opozīcijas aktivitātēm, un patlaban ir grūti komentēt, cik parakstu ZZS un politiskā apvienība «Saskaņas centrs» (SC) spēs savākt.
Premjers uzsvēra, ka Saeima «lielā mērā» ir ņēmusi vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa komentārus, kad viņš bija atgriezis likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai. Tāpēc, pēc Dombrovska domām, patlaban šis likums «no prezidenta puses īpašus iebildumus nevarētu izraisīt».
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda viedokli, ka pašlaik nav nekādu indikāciju, ka kāds no koalīcijas pārstāvjiem, ieskaitot Reformu partijas (RP) deputātus, varētu atbalstīt referenduma ierosināšanu un parakstīties.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK deputāts Imants Parādnieks arī uzskata, ka koalīcijas deputāti neparakstīties, lai rosinātu referendumu šajā jautājumā. Tomēr viņš akcentēja, ka šis likums esot gana sasteigts, jo mērķi - nepieļautu pretvalstiskus referendumus - tas nav sasniedzis, piemēram, parakstu vākšanu par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem nevar apturēt.
Tikmēr Dombrovskis arī akcentēja, ka «dažādu referendumu iniciatoriem vajadzētu vērtēt tos papildu izdevumus, ko viņi ar savām aktivitātēm rada valstij».
Kā ziņots, ZZS valde nolēmusi vākt 34 deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu. SC jau solījusi palīdzēt ZZS nodrošināt nepieciešamos 34 parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu. ZZS un SC kopā parlamentā ir 44 deputāti.
Jau ziņots, ka Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Ja opozīcijai neizdosies savākt 34 parakstus un ja Valsts prezidents izsludinās likuma grozījumus, tie stāsies spēkā 1.septembrī.
Satversmes 72.pants, cita starpā, nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī termiņa beigām likums ir publicējams.
Jau ziņots, ka 26.jūlijā pieņemtie likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu. Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai.
Pēc likuma stāšanās spēkā iedzīvotājiem radīsies iespēja savus parakstus nodot vairākās pašvaldību institūcijās, bet, sākot ar 2015.gadu, parakstīties elektroniski.
